Uz jaunumu sākumu » 2012 » Janvāris » 10 » RUDZĪŠU AKMENS - 2012. GADA ĢEOLOĢISKAIS OBJEKTS



02:35
RUDZĪŠU AKMENS - 2012. GADA ĢEOLOĢISKAIS OBJEKTS

Rudzīšu akmens.    Foto: Aivars Markots.

Par 2012.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēts Rudzīšu akmens, kas atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā.
Rudzīšu akmens ir 4,7 m garš, 3,6 m plats un līdz 2,2 m augsts kaļķakmens blāķis. Iezī konstatētās fosīlijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā (t.i pirms 410-435 milj. gadu) ekvatora tuvumā, siltā, koraļļiem bagātā jūrā. Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi. Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos. Tomēr šeit saglabājies paliels bluķis, kaut arī vairāk kā 100 km pārvietots.

Rudzīšu akmens ir novietojies Rietumkurzemes augstienes austrumu malā, izteikta gravas veida pazeminājuma nogāzē netālu no Rudzīšu un Kalniešu mājām. Pazeminājums ir kā atzars vairākus kilometrus garai senlejai, kas stiepjas paralēli izteiktai ledāja malas (marģinālajai) nogāzei, kas nodala augstieni no Pieventas zemienes. Akmens savā tagadējā vietā ir nonācis izkūstot no kustību beigušā šļūdoņa pamatnes. Interesanti, ka tas ir novietojies Rietumkurzemes augstienes šaurākajā vietā, kur tikai 8 km nodala Pieventas un Rietumlatvijas zemienes. Akmens izcelsmes vieta ir silūra kāple (glints), kas stiepjas cauri Monzunda arhipelāgam un ietiecas Baltijas jūras centrālajā daļā. Trauslais un plaisainais akmens, kas veidots no silūra kaļķakmens ir unikāls veidojums, un vienīgais tāds Latvijā. Tas ir zinātnei ļoti nozīmīgs, jo liecina par ledāja dinamiku un degradācijas procesiem pēdējā apledojuma laikā.


Rudzīšu akmens plaisainā virsma.    Foto: Juris Metums, LPC.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Rudzīšu akmens nominēšanu par Latvijas 2012. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Kuldīgas novada dome, Kuldīgas tūrisma attīstības centrs un Ziemeļvidzemes Ģeoparks.
Skatījumi: 1250 |