Uz jaunumu sākumu » 2019 » Janvāris » 16 » LATVIJAS GADA ĢEOVIETA 2018 - Raunas Staburags



22:55
LATVIJAS GADA ĢEOVIETA 2018 - Raunas Staburags

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2018.

2018. gadā par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēts:------------           -------------Raunas Staburags, kas atrodas Raunas novadā, Raunas upītes labajā krastā.

Raunas upīte pie Staburaga tek senlejā, kam ir stāvas nogāzes, un dziļums 15-20 m. 

Raunas senleja ir subglaciālā iegultne jeb leduslaikmeta noslēgumā zem ledāja plūstošo kušanas ūdeņu iegrauzta ieleja, kas šķeļ t.s. Raunas gala morēnas valni. Pa subglaciālo iegultni ledāja kušanas ūdeņi ieplūda ledāja sprostezerā, kur līdzi nesa arī smilti un granti. 
Interesanti, ka kušanas ūdeņu straumes plūda virzienā, kas pretējs tagadējam Raunas tecējumam.
Leduslaikmeta notikumos vēl ir daudz neizzināta un pastāv arī citādas versijas par Raunas ielejas izcelsmi. 

Vietumis senlejas nogāzēs zem leduslaikmeta nogulumu (akmeņaina mālsmilts jeb morēna) slāņa ir redzami gandrīz horizontāli iegulošie augšējā devona perioda Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Pļaviņu svītas ieži, kas pārsvarā ir dolomīti, atsevišķās vietās atsedzas nogāzes vidusdaļā. Savukārt Amatas svītas irdenie smilšakmeņi ar labi novērojamu slīpslāņojumu atrodas nogāzes apakšā. Šīs svītas virsējos slāņos smilšakmens nereti ir cementēts ar cietu kalcīta cementu un veido ķekarainos lodīšu smilšakmeņus. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem. Gan Amatas svītā, gan arī Amatas un Pļaviņu svītu saskares joslā redzami māliežu slāņi – zaļgani un violeti māli un aleirolīti.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē sācis veidoties pēc pēdējā leduslaikmeta pirms 9 tūkstošiem gadu. Virs māliežu sprostslāņiem atrodošies plaisainie dolomīti, irdenie smilšakmeņi un akmeņainā mālsmilts ir ūdens nesējslāņi. Caur tiem plūstošais ūdens bagātinās ar kalcija hidrogēnkarbonātu Ca(HCO3)2. Avotos un avoksnājos – ūdens nesējslāņu iznākšanas vietās virszemē – no ūdeņiem izdalās CO2, jo gaisā tā koncentrācija ir zemāka. 

Ca(HCO3)2 àCaCO3+H2O+CO2­

Ķīmiskās reakcijas rezultātā rodas kalcīts. Tam izgulsnējoties uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojas irdens, porains iezis šūnakmens. 

Interesanti, ka līdz 300 m garā posmā lejpus Raunas Staburaga, senlejas nogāzē, upes labajā krastā ir redzamas senu šūnakmens karjeru pēdas - daļēji aizauguši rakumi un atsevišķi šūnakmens bluķi. Tas liecina, ka ievērojami dabas veidojumi pagātnē ir iznīcināti - domājams, Raunas pils būves laikā, kad bija nepieciešams liels daudzums kaļķu vareno mūru veidošanai. Karjeru gultnē ir atjaunojusies kalcija karbonāta izgulsnēšanās.


Foto - kalcija karbonāta (minerāla kalcīta) izgulsnēšanās uz augu detrīta avotu ūdenī veco šūnakmens karjeru teritorijā.

Pirmoreiz Raunas Staburags aprakstīts 1924. gadā E. Rozenšteina un Z. Lancmaņa darbā “Latvijas avotkaļķi”. Pašlaik blakus lielākajam šūnakmens kupolam “aug” vēl virkne mazāku veidojumu. Pār šūnakmens iezi plūstošais ūdens veido daudzus sīkus ūdenskritumiņus. Augstākais no tiem sasniedz gandrīz 3 metrus. Ziemā tie sasalst kā krāšņi ledus lāseņi.
Ainaviskais Raunas Staburaga šūnakmens kupols Raunas krastā pašreiz ir lielākais joprojām aktīvais saldūdens avotu kalķakmens veidojums Latvijā. Tas saglabājies cilvēka nepārveidots vai arī senākie bojājumi ir aizdziedējušies un kļuvuši maz pamanāmi.. Daudzi citi saldūdens kaļķiežu veidojumi Latvijā ir, vai nu norakti, vai, kā Daugavas Staburags, atrodas ūdenskrātuves dzelmē. 
Paredzams, ka nākotnē, attīstoties tehnoloģijām un enerģijas ieguves veidiem, Latvija atgūs arī tās lielāko dabas krāšņumu – Daugavas senleju un Daugavas Staburagu.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

2018. gada 27. maijā plkst. 11:00 Gada ģeovietā notika izglītojošs pasākums - hidroģeologa eksperimentu demonstrējumi un pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos, kā arī tika atklāts stends ar ģeoloģiska satura informāciju par Raunas Staburagu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Foto - gada ģeovietas pasākuma laikā - hidroģeologs Jānis Bikše demonstrē šūnakmens veidošanās procesus.

Raunas Staburaga kā Latvijas Gada ģeovietas 2018 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Raunas novada pašvaldība.

Foto: D. Ozols, 2018.

Sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts; teksta sagatavošanā izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes, kā arī pētnieku, Ivara Strautnieka, Andra Grīnberga un Māra Krievāna materiāli.
16.02.2019.

Pielikumi: Attēls 1
Skatījumi: 78 | | Tags: Vidzemes, jūrmala, stāvkrasti