Ģeologu un ģeoloģijā ieinteresēto cilvēku sabiedrība ir izvirzījusi 18 nominantus Latvijas 2021. gada ģeovietai.

Nobalsot vari līdz 12. janvārim, sūtot savu izvēli - 1 līdz 3 no izvēlētajām vietām, prioritārā secībā uz e-pastu dainis.ozols (at) latnet.lv

Latvijas 2021. gada ģeovietas nominanti ir sekojoši:

Buļļu kāpas

Krasta kāpu reljefs. Apstādinātas kādreizējās ceļojošās kāpas. No jauna izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kam ir iespēja pievērst uzmanību. Atrodas Rīgas pievārtē.

Dobeles astroblēma

Struktūra zemes dzīlēs, kas liecina par iespējamu senu meteorīta trieciena krāteri. Vietējie iedzīvotāji pat nezina šādu faktu un vietu. Viss, kas saistīts ar Visumu un tā mijiedarbību ar mūsu Zemi izraisa lielu interesei. 

Garciema paraboliskā kāpa

Lielākais šāds veidojums Rīgas jūras līča piekrastē vai pat Latvijā. Tur ir gan aizsargājami biotopi, gan mikroliegumi, gan dižpriedes. Interesants ir arī stāsts par kāpas ceļošanu, apbērto māju un stādītājām priedēm. Te iespējams labi ilustrēt to, kāpēc ir svarīga aizsargjosla, kā arī kāpēc šobrīd svarīgi ir retināt savulaik stādīto priežu mežu, lai uzlabotu tā kvalitāti – tur daudz puduru ar ciešām, mazu priedīšu rindām. Šobrīd dabā iztrūkst plašākas informācijas par pašu kāpu. Ir koka laipa uz jūru, gar kāpas malu.

Īvandes ūdenskritumi

Populārs, nozīmīgs dabas veidojums.

Kaltenes kalvas

Iespaidīgi dabīgi laukakmeņu krāvumi. Viena no lielākajām aizsargājamām teritorijām.

Kangaru un vigu komplekss

Savdabīgs dabas veidojums, plaša teritorija Kurzemes ziemeļos. Iespējams skaidrot šāda reljefa izcelsmi.

Ķikuru ezers

Izteikti apaļš ezers ar glaciokarsta izcelsmi un atrodas pa vidu drumlinam, kas arī ir interesants fakts. Ir veikti detāli pētījumi, par kuriem varētu pastāstīt. Iespējams piedāvāt konkrētu informāciju par tā rašanos un arī zinātniskos rezultātus atspoguļot. Pie ezera var brīvi piekļūt un tā krastā ir ierīkota atpūtas vieta.

Krievkalni

Vieta ir iespaidīga relatīvā augstuma dēļ. Cilvēki apmeklē šo vietu, bet būtu jauki uzlikt informācijas stendu. Vieta atrodas labā, apmeklētājiem ērtā attālumā no Rīgas. Ir labiekārtota LVM atpūtas vieta.

Krustalīča klints Sēlijā un Oliņkalns ar Andreja sienu

Dolomīta klinšu fragmenti, kas paceļas virs Pļaviņu HES ūdenskrātuves līmeņa. Iespēja pievērst uzmanību appludinātajam Daugavas posmam.

Krustveida kāpas  dabas liegumā Ances purvi un meži

Laikā, kad notiek intensīva meža ceļu būvniecība, pastiprinās antropogēnā slodze kāpās tiešā jūras tuvumā, strauji sarūk nepārveidotu un nepārrautu kāpu vaļņu skaits. Vieta ir skaisti skatāma/pētāma visa veida kartēs gan no koku vainagu augstuma, gan reljefa.

Plaisu aizpildījuma grēdas Austrumlatvijas un Kursas zemienēs (nenoteiktās vietas dēļ nav attēlotas kartē)

Līdz šim maz aktualizēti reljefa veidojumi. Tās gan ir mazas grēdas, bet veidojušās pēc iespaidīgas un ātras ledus mēles uzvirzīšanās. Šeit būtu grūti vienu objektu nodefinēt, bet varētu izvēlēties kādu apvidu, kurā iepazīt šīs formas.

Plieņciema kāpa - Vabu laukums

Vienīgā aktīvā deflācijas ieplaka. Šobrīd Dabas liegumam Plieņciema kāpa tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns.

Popes kalns - Baltijas Ledus ezera sensala

Aktualitāte - ainava, kas paveras no šī objekta un tās saglabāšana vēja elektrostaciju, lielo elektrolīniju, mobilo sakaru u.c. objektu būvniecības ietekmē. Arī kultūrainava un tālais skats pār bijušo Ledusezera dibenu, ko klāj nepārtraukts meža masīvs līdz jūrai. Populāra vieta, kur vērot ainavu. 

Ruņas ieleja ar tās nogāzēs sastopamajiem kvartāra kalkrētu konglomerātu atsegumiem un laukakmeņiem upes gultnē

Daudzveidīga un ainaviska ieleja. Kvartāra kalkrēti nekur citur Latvijā neveido tik lielus atsegumus. Kvartārģeoloģijas vieta. Nav labiekārtotu taku. Uz atsegumiem sastopamas retas sūnu sugas.

Sauriešu-Salaspils ģipšakmens iegula

Nozīmīga, lai plašākai publikai demonstrētu krāšņus minerālu un iežu paraugus - šķiedru ģipšakmens, celestīns u.c., kā arī pievērstu uzmanību ģipšakmenim kā vērtīgam derīgajam izraktenim. Arī sasaistīt ģipšakmens iegulu veidošanos ar stāstu par Latvijas ģeoloģisko pagātni.

Skaistkalnes karsta kritenes

Skaistkalnes apkārtnē nesen izveidojusies jauna, iespaidīga kritene. Iespēja pievērst uzmanību karsta procesu izpausmēm Latvijā, kas notiek arī mūsdienās. Šajā un citās karsta teritorijās notiek ģeologu pētījumi, par kuriem var pastāstīt.

Staldzenes stāvkrasts

Jubileja - 40 gadi, kopš kūdras/gitijas ūdenskritums darbojas. Atsegumos redzamā gitijas slāņkopa tur ir parādījusies pirms 40 gadiem. Iespēja sniegt sabiedrībai ieskatu par to, kā cilvēku aktivitāte, Ventspils molu pagarināšana, ietekmē Staldzenes stāvkrastu - aktivizējas noskalošanās. Populāra vieta. Veikti dažādi pētījumi, ir arī nogulumu vecuma datējumi. Tur ir arī vēl nenoskaidroti jautājumi; nav nekādu pētījumu posmā Lošupes lejtece - Bušnieku kāpa, kaut gan tieši šis stāvkrasta posms ir aizsargājamais dabas piemineklis. Kā arī Staldzenes bronzas laikmeta (1500.—500.g.pr.Kr.) depozīts.

Vecmelderu avoti

Daudzveidīgi un spēcīgi avoti un avoksnāji gan nogāzēs, gan palienē. Nav nekādi pasākumi plānoti un veikti, nogāzes aizaugušas ar baltalkšņiem, vietām ir atkritumi.