Uz jaunumu sākumu » 2014 » Oktobris » 24 » Kapu tradīcijas izpēte Ziemeļvidzemē



18:48
Kapu tradīcijas izpēte Ziemeļvidzemē

Ziemeļvidzemes daba un vēsturiskās vietas glabā daudz neizzinātu noslēpumu. Kapsētas ir īpaša vide, kurā pārmaiņas notiek salīdzinoši lēnāk nekā citviet. Tā ir vide, kur atspoguļojas dažādu gadsimtu, tautību, kultūru, turīguma un trūcīguma, kā arī laika ziņā - ilgākas un īslaicīgas tradīcijas. 2014.gada pētījumu sezonā, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, lielā daļā Ziemeļvidzemes – bijušo Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijās – tika izzinātas kapsētas un pētīta kāda aizgājušo laiku tradīcija.


Viena no divām Matīšu kapu kroņa vannām. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Mūsdienās tā vairs nedara

Pagājušā gadsimta pirmā pusē, apmēram līdz 2.pasaules kara laikam Latvijā bija visai izplatīta tradīcija uz kapiem nest ne tikai ziedu, lapu un skuju koku zaru vainagus, bet arī tādus, kas izgatavoti no dažādiem metāliem, un, kas saglabājas ilgāk nekā no dabas materiāliem veidotie. Šos metāla izstrādājumus parasti iegādājās tieši uz bērēm, un kapos nogādāja tieši bēru norises dienā. Ir pamats domāt, ka metāla vainags bija salīdzinoši dārgāks pirkums par parastu vainagu, un to varēja atļauties varbūt ne katrs, kas gribētu. Sākotnēji mēs vispirms šīs tradīcijas sakarā pamanījām bleķa vannas ar vainagiem iekšā, bet tagad noskaidrojies, ka šādi metāla vainagi bijuši arī atsevišķi (bez vanniņas), un domājams, ka tie – vienkāršākie, bijuši pat senākos laikos. Tā laika gaitā, redzot, ka mūsu mainīgajā klimatā metāla vainagi samērā ātri bojājas, tos sāka komplektēt arī kopā ar tam piemērotu iepakojumu – tautas un pētnieku valodā īsi sakot, vanniņu. Pētījumu gaitā atklājās vēl dažādi interesanti vainagu noformēšanas un saglabāšanas paņēmieni, kā arī vēlāk piemēroti risinājumi jau kapos esošu kroņu ilgākai saglabāšanai. Taču laiki mainās, un arī tradīcijas mainās un izzūd. Tā zūd arī metāla vainagu (metāla kroņu) tradīcija. Pēc 2.pasaules kara faktiski ir notikusi šīs tradīcijas izzušana, un tas, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ir šīs tradīcijas pēdējie atlikumi.

Ko mēs zinājām projektu uzsākot?

Jau pirms Ziemeļvidzemes kapsētu izpētes projekta uzsākšanas bija zināms, ka dažās vietās šādas kroņu vannas ir saglabājušās un apskatāmas. Laika posmā no 2010. līdz 2013.gada beigām bija sanācis apsekot metāla kroņu vannas Matīšu kapos (divas), Kauguru kapos (viena) un Alūksnes kapos (viena). Tās bija nofotografētas un vairumā gadījumu arī izpētītas, fiksējot izmērus un veicot nelielu objekta aprakstu. Redzot, ka tieši Ziemeļvidzemē ir cerības vēl atrast un izpētīt šīs tradīcijas pēdējos pierādījumus, radās doma, ka nepieciešams šāds izpētes projekts, kura ietvaros tiktu apsekotas kapsētas un meklēti tradīcijas atlikumi. Gan jau zināmas trīs vietās, gan vēl apzinātos objektus, projekta gaitā bija plānots pēc vienotas metodikas izpētīt. Īsu brīdi pirms projekta uzsākšanas – 2013.gada rudenī, pārbaudot ziņas par šādu metāla vainagu vanniņu esamību Strenču kapos, netika atrasts nekas, un tas bija vēl viens pamudinājums pasteigties, jo ar katru gadu šīs tradīcijas liecības paliek arvien mazāk un mazāk.

Ekspedīcijas pa kapiem

2014.gada pētījumu sezonā, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, kapsētu izpētes projekts, kurā tiktu meklētas un pētītas metāla kroņu vanniņas, varēja notikt. Ņemot vērā daudzu citu ekspedīciju pieredzi, tika saplānotas un realizētas četras divu dienu ekspedīcijas. Sākotnējais uzstādījums bija izzināt vismaz 20 Ziemeļvidzemes kapsētas triju bijušo administratīvo rajonu teritorijās (Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonos). Taču jau pirmajā ekspedīcijā Valmierā un tās apkārtnē redzot, ka daudzas kapsētas šajā ziņā ir tukšas – nekādu kroņu un vannu vairs nav, pat tur, kur ir ziņas, ka tādas bijušas, radās entuziasma pilna iecere esošā projekta, finansējuma un atvēlētā laika ietvaros paspēt apbraukāt un izzināt visas Ziemeļvidzemes kapsētas no Mazsalacas un Dikļiem rietumos līdz Liepnai un Pededzei austrumos. Tagad pēc sekmīgu četru ekspedīciju norises varam secināt – tas ir izdevies. Četrās ekspedīcijās jeb astoņu dienu laikā ir apgūtas un pētītas pavisam 50 kapsētas. Atrasto objektu skaits, to izplatība, mērījumi un pētījumi, kā arī mutvārdu liecības par metāla kroņiem un vanniņām kopumā veido nozīmīgu zinātnisku materiālu par izzūdošo kapsētu tradīciju. Šajā aprakstā par projekta norisi un rezultātiem atspoguļojas arī galvenie secinājumi, un lasītājam tiek pasniegts pats nozīmīgākais un interesantākais no visiem projekta gaitā veiktajiem atradumiem un atklājumiem, vienlaikus ņemot vērā, ka katra lieta, kas ar kapiem saistās ir samērā delikāta un privāta, kaut arī atrodas publiski pieejamā ārtelpā. Tādēļ veicot pētījumus kapsētās ir ņemts vērā gan tas, ka šīs vietas pēc būtības ir skumjas, un, ka katram aizgājējam (šajā gadījumā vainaga jeb kroņa vai vanniņas saņēmējam) ir radinieki, kam var nebūt patīkama plašāka publicitāte, un tādēļ pie pētītajiem objektiem nav norādīti konkrēti uzvārdi un precīza atrašanās vietas adrese. Protams, zinātniskām vajadzībām mēs esam nofiksējuši visu atrodamo informāciju, kas noder tradīcijas izplatības un norises laika secināšanai.


Izcili saglabājies vanniņas saturs Palsmanes kapos. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Izplatība un saglabātība

Tagad, kad apkopojam ekspedīciju gaitā savāktos materiālus un pierakstītās liecības, nākas secināt, ka tas viss, ko esam redzējuši, uzzinājuši un izpētījuši ir ļoti maza daļiņa no tā visa, kas bijis kādreiz un, kas bijis vēl pirms 20 vai 30 gadiem. Metāla vainagu un vanniņu skaits gājis strauji mazumā arī tieši pēdējā laikā, kad tās laika apstākļu ietekmē ir kļuvušas vizuāli neizskatīgas, stipri bojātas vai kā citādi nepiemērotas konkrētajai apbedījuma vietai, un daudzas no tām izmestas atkritumos. Lai cik neparasti tas izskatās, bet projekta ekspedīciju gaitā mēs vairākās vietās kroņu un vanniņu paliekas un atlikumus atradām arī gružu kaudzēs un krūmos aiz kapu sētas, kur tās vēl pavisam nesen izmestas. Arī šādās ne pārāk pievilcīgās vietās mēs atradām lietas, kuras var teikt, ka ir pat unikālas. Būtībā šādi pēdējā brīža atradumi vismaz daļēji ir salīdzināmi arī ar arheoloģiju.

Kopumā apsekojot tieši 50 kapsētas Ziemeļvidzemē, projekta gaitā esam atraduši pavisam 70 ar tradīciju saistāmus objektus. Būtiski, ka esam pilnīgi droši secinājuši, ka senāk bijusi tradīcija likt atsevišķus metāla kroņus, bet vēlāk gan atsevišķus, gan iekš bleķa vannām, kurās tie labāk saglabājas. Pavisam Ziemeļvidzemes kapsētās projekta gaitā esam apzinājuši 23 kroņu vannas un 47 atsevišķi esošus kroņus un to atlikumus.

Ir skaidrs, ka gan atsevišķu metāla kroņu, gan iekš vannām iekomplektētu metāla vainagu likšana kapos bijusi izplatīta visā Ziemeļvidzemē. Daudzviet, kur mūsdienās vairs nav atrodami šādi objekti, kapsētās satikti cilvēki (gan kapu apmeklētāji, gan kapu darbinieki) atcerējās, ka šādi objekti ir bijuši un pat lielā skaitā. Zīmīgi, ka vairāk cilvēki atcerējās tieši kroņu vannas, kas vizuāli ir daudz uzskatāmākas un izmēros pamanāmākas. Liecības par atsevišķiem kroņiem iegūtas mazāk, bet ir arī tādas. Interesanti, ka bijuši arī gadījumi, ka metāla kroņiem speciāli izgatavoti koka skapīši, lai tie labāk saglabājas un nerūsē mainīgos laika apstākļos. Šādi koka skapīši savulaik izgatavoti Palsmanes kapos. Tāpat interesanti, ka vairākās vietās Latvijā, metāla kroņi saglabāšanas nolūkos pārvietoti no kapu vietām uz kapličām un kādu laiku glabāti tajās.

Tradīcijas liecību saglabātības ziņā noturīgākas izrādās ir kapsētas lauku apvidos. Lai arī ir ziņas, ka metāla kroņu vannas bijušas Valmieras un Smiltenes kapsētās, nevienā no tām mums neizdevās atrast pilnīgi neko. Lielās pilsētu kapsētas tiek aktīvi koptas, un tajās „veci dzelži” nesaglabājas. Tiklīdz kroņu vannai saplīst stikls (domājams, ka parasti, uzkrītot kādam vēja nolauztam koka zaram), tas uzskatāms par tās beigu sākumu. Viss iekšējais saturs daudz vairāk tiek pakļauts nelabvēlīgiem laika apstākļiem un strauji iet bojā. Līdzīgi zudībā iet arī atsevišķi metāla kroņi (bez vanniņām), taču tie bieži tiek saglabāšanas nolūkos uzlikti uz kapu krustiem, un tādos gadījumos, lai arī sliktā stāvoklī, bet tie saglabājas ilgāk. Protams, ja kapsētā netiek ieviesta kārtība kampaņveidīgi un veco kroņu atlikumi savākti un izmesti atkritumos. Daudz kas atkarīgs no konkrētas kapsētas darbiniekiem, apsaimniekotājiem vai kopējiem, to centības vai pārcentības, kā arī sapratnes par vēsturiskām vērtībām.

Neko no tradīcijas objektiem mēs neatradām arī Valkas, Rūjienas, Apes un Mazsalacas pilsētas kapsētās, par kurām nebija nekādu ziņu, ka tajās varētu būt kas no metāla kroņiem atrodams. Taču pilnīgs pretstats citu Ziemeļvidzemes pilsētu kapiem ir Alūksnes Lielie kapi. Tajos mēs apzinājām un izpētījām pavisam 7 dažādas vanniņas, kas ir lielākais šobrīd zināmais šādu objektu skaits Vidzemē. Turpat Alūksnes kapsētā atradās arī divi atsevišķi kroņu atlikumi, kas liecina, ka tur bijuši arī šādi piemiņas objekti. Vēsturisku vērtību lielais apjoms un labā saglabāšanās pakāpe Alūksnē apliecina šajā vietā valdošo pietāti pret kapu kultūru.

Faktiski gandrīz visos gadījumos labāk saglabājušies ir metāla kroņi komplektā ar vanniņu, un vairumā gadījumu atsevišķie kronīši ir atrasti sliktā un pat ļoti sliktā stāvoklī, kad gandrīz vienīgais, ko vēl var secināt ir metāla vainaga aptuvenie izmēri. No atsevišķajiem kroņiem parasti laika gaitā zudušas ir lielākā daļa lapu un ziedu, un palikuši bieži vien ir tikai to kātiņi un stiprinājumu vietas. Līdz ar to kopumā ikviens vanniņas objekts sniedz daudz vairāk informācijas nekā jebkurš atsevišķā kroņa atlikums.

Statistika par Ziemeļvidzemes kapsētās apzinātajiem tradīcijas objektiem:

  Kapsētas nosaukums Atsevišķi kroņi  Kroņu vanniņas
1 Alūksnes Lielie kapi 2 7
2 Gaujienas kapi  12 2
3 Ērģemes kapi 10 0
4 Raunas kapi (Cimzā) 0 3
5 Palsmanes kapi 6 1
6 Trikātas kapi 2 2
7 Matīšu kapi 1 2
8 Ēveles kapi 6 0
9 Aumeisteru kapi 1 1
10 Kauguru kapi 0 1
11 Sprinduļu (Sprinduļkalna) kapi 0 1
12 Veclaicenes Pareizticīgo kapi 0 1
13 Ķuršu kapi 0 1
14  Mārsnēnu kapi 0 1
15 Trikātas baznīcas kapenes 3 0
16 Zeltiņu kapi  3 0


Izcilākie atradumi

Ikviens kādreizējās kapu tradīcijas objekts sniedz lielāku vai mazāku apjomu datu. Reizēm pat samērā necils kronītis izrādās pētniekiem pārsteidzošāks par kādu citu izmēros lielāku vai skaistāku līdzinieku, ja tas atšķiras ar kādu līdz tam citur neredzētu niansi. Protams, labāk saglabājies objekts ir pilnvērtīgāks. Ja vanniņa ar kroni iekšā ir labā stāvoklī kopumā, tad mēs varam uzzināt ļoti daudz - izmērus, vainaga saturu jeb to kādas sugas augi un ziedi ir atveidoti, to krāsas, un daudzas un dažādas citas nianses.

Par labākajiem atradumiem noteikti var uzskatīt vislabāk saglabājušās kroņu vannas – Palsmanes, Matīšu, Trikātas, Raunas un Alūksnes kapos. Īpaši pārsteidzošas bija kroņu vannas Palsmanes un Alūksnes kapos, kuru metāla vainagu saglabātības izcilība deva iespējas izzināt pat augu un ziedu krāsu nianses. Noteicošais satura saglabāšanā neapšaubāmi ir vannas stikla veselums, jo tur kur tas bojāts, ātri bojājas arī viss pārējais.

Apjoma ziņā daudz informācijas pētniekiem sanāca iegūt arī kapsētās, kur saglabājušies atsevišķie kronīši lielākā skaitā – Ērģemē, Gaujienā, Ēvelē un Palsmanē. Lai arī daudzos gadījumos saglabājies bija tikai kroņu galvenās drāts loks, arī pēc tā var noteikt kroņa izmērus un formu. Savukārt kādreizējo metāla kroņa krāšņumu ievērtēt sanāca Trikātas baznīcas kapenēs, kur dažādā kvalitātē atrodas trīs atsevišķie kroņi, bet tiem visas metāla detaļas saglabājušas savas oriģinālās krāsas un nebija būtiski rūsējušas.


Krāsas saglabājis kronis Trikātas baznīcas kapenēs. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Savukārt kā savdabīgākos atradumus var vērtēt netipiskas jeb nestandarta vanniņas un tiem līdzīgos izstrādājumus. Veclaicenes Pareizticīgo kapos tika apzināta pati mazākā kroņu vanniņa Latvijā (40 x 27 x 9 cm), un tā no citām atšķīrās ar savu amatierisko stilu, kas liek domāt, ka tā izveidota mājas apstākļos, nevis meistaru darbnīcā kā daudzas citas.

 
Vanniņa Veclaicenes pareizticīgo kapos. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Ļoti īpatnējs lentu skapītis, kurā arī atrodas metāla kronis, apzināts Sprinduļu (Sprinduļkalna) kapos Liepnas pagastā. Būtībā tas ir kantainas formas izstrādājums, kurā apvienotas kroņa vannas un lentu skapīša vajadzības. Tajā iekšā atrodas gan neliels, bet labi saglabājies kronis, gan arī četras lentas, kas veltītas 1992.gadā mirušai personai. Šī objekta labā saglabāšanās kvalitāte un informācija uz lentām liecina, ka šis ir viens no pašiem jaunākajiem šajā projektā apsekotajiem tradīcijas lieciniekiem. Kopumā metāla kroņu tradīcija ir attiecināma uz laika posmu no 19.gadsimta beigām līdz 1930.gadu beigām, un tikai ļoti reti, atsevišķi objekti varētu būt izgatavoti laikā pēc 2.pasaules kara.


Lentu skapītis Sprinduļu kapos Liepnas pagastā. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Aicinājums saglabāt dabā un atmiņās

Uzzinot cik daudz kādreiz Vidzemes kapsētās ir bijuši metāla kroņi un to vanniņas, cik tās bijušas daudzveidīgas un krāsainas, mēs apjaušam arī to, cik daudz no tā visa ir gājis zudībā. Ļoti daudz kā vairs nav. No 50 apsekotajām vietām – 34 kapsētās neatradās nekas no tradīcijas objektiem. Tas, kas ir saglabājies, ir tikai maza daļa no kādreizējā krāšņuma un daudzveidības. Un šo mazumiņu ir vērts saglabāt, kā īpatnējas un nu jau zudušas kapu tradīcijas liecības. Protams, visam ir savs laiks, un tomēr būtu jauki, ja šos metāla kroņus un jo īpaši vannas ar kroņiem, piederīgie censtos uzturēt un saglabāt pēc iespējas ilgāk. Cits risinājums ir šādus objektus pārvietot, un kā vēsturiskas kapu tradīcijas lieciniekus glabāt kaut kur telpās – varbūt kapličā, varbūt arī nodot kādam novadpētniecības vai novada muzejam. Būtu ļoti žēl, ja no šīs savdabīgās kapu tradīcijas nākamām paaudzēm nepaliktu neviens eksemplārs – kaut vai kā eksponāts muzejā.

Tāpat būtiski tagad ir apkopot arī ziņas par to, kur šādi kroņi bijuši, kur tie izgatavoti, kā izvietoti kapos, un citas ziņas, ko vēl var pastāstīt vecāki ļaudis, gan kapu apsaimniekotāju, gan kapu kopēju vidū. Būtiskas ir arī atmiņas, un jo īpaši foto liecības, par to kā bijis kādreiz, jo šī tradīcija ir daļa no mūsu kultūrvēstures.

Atmiņas par tradīciju, lūdzu, sūtiet uz e-pastu: andrisgrinbergs (et) inbox.lv .


Kroņa atlikums Ērģemes kapu nomalē. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Teksts un visi foto: © Andris Grīnbergs.

Skatījumi: 1436 |