Uz jaunumu sākumu » 2022 » Janvāris » 6 » Balsojiet par 2022. gada ģeovietu no 6. līdz 11. janvārim



01:00
Balsojiet par 2022. gada ģeovietu no 6. līdz 11. janvārim

Noslēgusies priekšlikumu iesniegšana Latvijas 2022. gada ģeovietai.

Liels paldies visiem, kas izteica savus priekšlikumus!

8 nominētās ģeovietas balsošanai - skatīt zemāk.

Lūgums katram izvēlēties 1 līdz 3 vietas.
Ja izvēlaties vairāk par 1 vietu, tad sarindojiet tās prioritārā secībā.

Jūsu izvēlētā 1. vieta saņems 3 punktus; 2. - divus, bet 3. - vienu punktu.
Par gada ģeovietu kļūs tā, kas saņems summāri visvairāk punktu.

Atbildes lūdzu sūtīt uz e-pastu dainis.ozols(at)latnet.lv.

Katrs, kas balso, sūta atbildi pats. Kolektīvi balsojumi netiks ieskaitīti.
Svarīgi, lai ģeovietas izvēle būtu pārdomāta un personīga, nevis aģitācijas rezultāts. :)

Balsošana par izvirzītajām ģeovietām notiks no 2022. g. 6. janvāra līdz 11. janvārim pl. 24:00.
Balsošanā var iesaistīties:
-     visi, kas snieguši savus priekšlikumus (priekšlikuma iesniegšana automātiski tiek ieskaitīta arī kā atbilstošs balsojums, bet to balsošanas gaitā būs iespējams mainīt),
-    ģeoloģijas, ģeogrāfijas profesionāļi un studenti,
-    visi pārējie, bet ar nosacījumu, ka gadījumā, ja balsojumu rezultāti vairākām ģeovietām būs ļoti tuvi, tad par izšķirošām tiks uzskatītas pirmo divu kategoriju balsotāju balsis.
Atbilstoši balsojumu rezultātiem, 2021. gada 13. janvārī biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauks “Latvijas 2022. gada ģeovietu”.

Varat pārsūtīt šo informāciju ikvienam, kam uzskatāt par lietderīgu.

Gaidīšu rezultātus.

Ar cieņu
Dainis Ozols,
biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks valdes priekšsēdētājs

2022. gada ģeovietas priekšlikumi (iesniegšanas secībā):

Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas.

Klintis ir appludinātās Daugavas elementi, atrodas abos upes krastos.

Vienas no iespaidīgākājiem un arī lielākajām Latvijas dolomītiežu kraujām (vismaz garuma ziņā). Pie nolaista ūdens līmeņa tas ir kaut kas neticams.

Aktualizējama kā ģeovieta, liecība par Pļaviņu HES appludinātā Daugavas posma krāšņumu un ģeoloģiskajām vērtībām.

 

Jumpravas dolomīta atsegumi.

Ainaviski dolomīta atsegumi Lielupes krastā lejpus Bauskas. Līdz 700 m gari un 5 m augsti. Arī strauts ar ūdenskritumiem.

Aktualizējami kā krāšņa ģeovieta, kam nepieciešama ģeoloģiska satura informācija un apmeklējuma infrastruktūra.

 

Iecavas dolomītu atsegumi.

Atrodas Iecavas upes kreisajā krastā Iecavas pilsētā. Izteiksmīgi dolomītu atsegumi, kas ir ērti pieejami interesentiem, jo ir Dievdārziņa taka: Iecavas stāvkrasts, dolomītu atsegumi, avoti no plaisām iežos, t.sk. viens spēcīgs avots, kā arī tukšums atsegumā, kas atbilstoši vienam no nereti minētajiem kritērijiem (cilvēka auguma) būtu klasificējams par Latvijas alu, kas, protams, Zemgalē ir retums.

Būtu svarīgi vienoties, vai šis tukšums atsegumā ir ala, kāda ir tās izcelsme (karsts?), kā arī - caurums virszemē virs alas (karsta kritene?). Šobrīd kritene un ala tiek izmantota par attiecīgā īpašuma atkritumu izgāšanas vietu, kā rezultātā, ieskalotās augsnes konuss "alas" iekšpusē vismaz vēl 2017. g. bija ar lielu sadzīves atkritumu piemaisījumu.

Aktualizējot šo ģeovietu, būtu iespējams alu attīrīt no atkritumiem un veicināt turpmākas piesārņošanas pārtraukšanu, kā arī informēt sabiedrību par ģeoloģijas vērtībām. 

 

Ķemeru tīrelis ar purva taku.

Uzsverot augstā purva kā savdabība ģeoloģiska un hidroģeoloģiska objekta nozīmi.

1. Pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad daudzi kultūras pasākumi tika atcelti, cilvēki devās izklaidi meklēt pie dabas - dažādajās dabas takās

2. pagājušā gada laikā bieži tika diskutēts par Eiropas zaļā kuras ietekmi uz Latvijas kūdras ieguves industriju. Kur industrijas pārstāvji visai neveikli (mans personīgais viedoklis) mēģināja argumentēt ka bez kūdras nav iespējams izaudzēt salātus un vides aizstāvji uzsvēra purvu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

3. Purvu eksosistēmai, atšķirībā, piemēram, no mežiem, ir praktiski neierobežotas iespējas piesaistīt un uzkrāt atmosfēras CO2, kas ir viens no iemesliem, kāpēc mitrzemju aizsardzībai ES tiek pievērsta tik liela uzmanība.

Aktualizējot šo vietu mēs kā ģeologi varētu dot savu būtisku pienesumu šai diskusijai.

 

Ellītes sēravots un purvs. 

Sēravots izplūst no Ellītes purva. Ir iekopta ūdens pasmelšanas vieta. Viens no retiem sēravotiem Latvijas dienvidu daļā.

Te ir dabas liegums ar salīdzinoši mazu platību - vien 4 ha. Gar šiem sēravotiem ir arī LVM izveidota pastaigu taka, ir informācijas stendi.

Avots ieguvis popularitāti kā dziedniecības avots. Senos laikos no avotiem ņemtas dūņas ārstniecības nolūkos.

Aktualizējot šo vietu paveras iespēja pievērst sabiedrības uzmanību, ka arī platības ziņā salīdzinoši mazas teritorijas koncentrē vairākas dabas vērtības vienkopus - ģeoloģija, sugas, biotopi u.c. 

 

Skaistkalnes karsta kritenes.

Skaistkalnes karsta kritenes ir plašs dabas piemineklis, kuru raksturo Latvijā izteiksmīgākais karsta izpausmju reljefs, kas turpina attīstīties, ar dažāda izmēra karsta kritenēm, ezeriņiem un slapjiem pazeminājumiem.

Dažādos avotos tiek minētas izcilākās kritenes dabas pieminekļa teritorijā, kā Liepu dobe, Audžu dobe, Čurkstu dobe, Kugurdobe, Lielā Baltā dobe, Mazā Baltā dobe, Kazas dobe u.c,. Kritenēs atrodas arī ezeri – Mežezers un Mežmalas ezers. Kritenes pārstāvētas ar iespaidīgiem pazeminājumiem, kas ir līdz pat 10 – 12 m dziļumā, bet ir arī kanālveidīgas gultnes, bļodveida iesēdumi, vairāki desmiti nelielu iesēdumu un pazeminājumu, kas veido vairākas izteiktas joslas. Ir arī jauna t.s. ‘Gadsimta kritene’.

Karsta procesi notiek, tomēr kopš 2000. gada to izpēte mazinājusies.

Nominējot krasta kritenes gada ģeovietai, aktualizējama karsta procesu izpētes un prognožu nepieciešamība.

 

Cepļa dolomīta atsegumi un Daugavas stāvkrasti.

Daugavas labā krasta stāvkrasti lejpus Aizkraukles.

Te ir virkne gan dabīgu, gan mākslīgu dolomīta atsegumu, senlejas nogāze, avoti, avoksnāji, avotkaļķa izgulsnējumi. Lielākā daļa dolomīta atsegumu ietilpst dabas pieminekļa teritorijā.

Tuvāk HES aizsprostam stāvkrastu veido izteiksmīgas glaciālā diamiktona, mālsmilts (morēnas) kraujas – liecības par leduslaikmeta šļūdoņu darbību, upes eroziju un nogāžu procesiem.

Aktualizējama kā maz zināma un līdz šim nenovērtēta krāšņa ģeovieta.

 

Vecmelderu avoti

Dažādi avoti un avoksnāji gan nogāzēs, gan palienē ar lielu ūdensdevi. Avoti baro Vecmelderu dzirnavu dīķi, daļa avotu atrodas dīķa dzelmē. Strauts tālāk ietek Dienvidsusējas upē. Avotu ūdens ir kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu. Izteiksmīgas atsevišķu avotu iztekas.

Dabas piemineklis, aktualizējams kā maz zināma un līdz šim nenovērtēta savdabīga ģeovieta.

Skatījumi: 115 |