» Jaunumi


Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2018.

2018. gadā par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēts:------------           -------------Raunas Staburags, kas atrodas Raunas novadā, Raunas upītes labajā krastā.

Raunas upīte pie Staburaga tek senlejā, kam ir stāvas nogāzes, un dziļums 15-20 m. 

Raunas senleja ir subglaciālā iegultne jeb leduslaikmeta noslēgumā zem ledāja plūstošo kušanas ūdeņu iegrauzta ieleja, kas šķeļ t.s. Raunas gala morēnas valni. Pa subglaciālo iegultni ledāja kušanas ūdeņi ieplūda ledāja sprostezerā, kur līdzi nesa arī smilti un granti. 
Interesanti, ka kušanas ūdeņu straumes plūda virzienā, kas pretējs tagadējam Raunas tecējumam.
Leduslaikmeta notikumos vēl ir daudz neizzināta un pastāv arī citādas versijas par Raunas ielejas izcelsmi. 

Vietumis senlejas nogāzēs zem leduslaikmeta nogulumu (akmeņaina mālsmilts jeb morēna) slāņa ir redzami gandrīz horizontāli iegulošie augšējā devona perioda Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Pļaviņu svītas ieži, kas pārsvarā ir dolomīti, atsevišķās vietās atsedzas nogāzes vidusdaļā. Savukārt Amatas svītas irdenie smilšakmeņi ar labi novērojamu slīpslāņojumu atrodas nogāzes apakšā. Šīs svītas virsējos slāņos smilšakmens nereti ir cementēts ar cietu kalcīta cementu un veido ķekarainos lodīšu smilšakmeņus. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem. Gan Amatas svītā, gan arī Amatas un Pļaviņu svītu saskares joslā redzami māliežu slāņi – zaļgani un violeti māli un aleirolīti.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē sācis veidoties pēc pēdējā leduslaikmeta pirms 9 tūkstošiem gadu. Virs māliežu sprostslāņiem atrodošies plaisainie dolomīti, irdenie smilšakmeņi un akmeņainā mālsmilts ir ūdens nesējslāņi. Caur tiem plūstošais ūdens bagātinās ar kalcija hidrogēnkarbonātu Ca(HCO3)2. Avotos un avoksnājos – ūdens nesējslāņu iznākšanas vietās virszemē – no ūdeņiem izdalās CO2, jo gaisā tā koncentrācija ir zemāka. 

Ca(HCO3)2 àCaCO3+H2O+CO2­

Ķīmiskās reakcijas rezultātā rodas kalcīts. Tam izgulsnējoties uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojas irdens, porains iezis šūnakmens. 

Interesanti, ka līdz 300 m garā posmā lejpus Raunas Staburaga, senlejas nogāzē, upes labajā krastā ir redzamas senu šūnakmens karjeru pēdas - daļēji aizauguši rakumi un atsevišķi šūnakmens bluķi. Tas liecina, ka ievērojami dabas veidoj ... Lasīt tālāk »

Attachments: Attēls 1
Skatījumi: 42 | Datums: 16.01.19