» Jaunumi


Ziemeļvidzemes daba un vēsturiskās vietas glabā daudz neizzinātu noslēpumu. Kapsētas ir īpaša vide, kurā pārmaiņas notiek salīdzinoši lēnāk nekā citviet. Tā ir vide, kur atspoguļojas dažādu gadsimtu, tautību, kultūru, turīguma un trūcīguma, kā arī laika ziņā - ilgākas un īslaicīgas tradīcijas. 2014.gada pētījumu sezonā, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, lielā daļā Ziemeļvidzemes – bijušo Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijās – tika izzinātas kapsētas un pētīta kāda aizgājušo laiku tradīcija.


Viena no divām Matīšu kapu kroņa vannām. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Mūsdienās tā vairs nedara

Pagājušā gadsimta pirmā pusē, apmēram līdz 2.pasaules kara laikam Latvijā bija visai izplatīta tradīcija uz kapiem nest ne tikai ziedu, lapu un skuju koku zaru vainagus, bet arī tādus, kas izgatavoti no dažādiem metāliem, un, kas saglabājas ilgāk nekā no dabas materiāliem veidotie. Šos metāla izstrādājumus parasti iegādājās tieši uz bērēm, un kapos nogādāja tieši bēru norises dienā. Ir pamats domāt, ka metāla vainags bija salīdzinoši dārgāks pirkums par parastu vainagu, un to varēja atļauties varbūt ne katrs, kas gribētu. Sākotnēji mēs vispirms šīs tradīcijas sakarā pamanījām bleķa vannas ar vainagiem iekšā, bet tagad noskaidrojies, ka šādi metāla vainagi bijuši arī atsevišķi (bez vanniņas), un domājams, ka tie – vienkāršākie, bijuši pat senākos laikos. Tā laika gaitā, redzot, ka mūsu mainīgajā klimatā metāla vainagi samērā ātri bojājas, tos sāka komplektēt arī kopā ar tam piemērotu iepakojumu – tautas un pētnieku valodā īsi sakot, vanniņu. Pētījumu gaitā atklājās vēl dažādi interesanti vainagu noformēšanas un saglabāšanas paņēmieni, kā arī vēlāk piemēroti risinājumi jau kapos esošu kroņu ilgākai saglabāšanai. Taču laiki mainās, un arī tradīcijas mainās un izzūd. Tā zūd arī metāla vainagu (metāla kroņu) tradīcija. Pēc 2.pasaules kara faktiski ir notikusi šīs tradīcijas izzušana, un tas, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ir šīs tradīcijas pēdējie atlikumi.

Ko mēs zinājām projektu uzsākot?

Jau pirms Ziemeļvidzemes kapsētu izpētes projekta uzsākšanas bija zināms, ka dažās vietās šādas kroņu vannas ir saglabājušās un apskatāmas. Laika posmā no 2010. līdz 2013.gada beigām bija sanācis apsekot metāla kroņu vannas Matīšu kapos (divas), Kauguru kapos (viena) un Alūksnes kapos (viena). Tās bija nofotografētas un vairumā gadījumu arī izpētītas, fiksējot izmērus un veicot nelielu objekta aprakstu. Redzot, ka tieši Ziemeļvidzemē ir cerības vēl atrast un izpētīt šīs tradīcijas pēdējos pierādījumus, radās doma, ka nepieciešams šāds izpētes projekts, kura ietvaros tiktu apsekotas kapsētas un meklēti tradīcijas atlikumi. Gan jau zināmas trīs vietās, gan vēl apzinātos objektus, projekta gaitā bija plānots pēc vienotas metodikas izpētīt. Īsu brīdi pirms projekta uzsākšanas – 2013.gada rudenī, pārbaudot ziņas par šādu metāla vainagu vanniņu esamību Strenču kapos, netika atrasts nekas, un tas bija vēl viens pamudinājums pasteigties, jo ar katru gadu šīs tradīcijas liecības paliek arvien mazāk un mazāk. ... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 2083 | Datums: 24.10.14