Vadība
Meklētājs
Kategorijas
Servisu nodrošina
» Faili » Publikācijas


Ziemeļvidzemes ģeoloģiskā situācija
[ Lejupielādēt no šīs lapas (127.8Kb) ] 22.04.10, 21:22
Ziemeļvidzeme atrodas Austrumeiropas ģeoloģiskās platformas vidienē, kas ir viena no mūsu planētas stabilākajām daļām. Kalnu veidošanās, jeb orogēno etapu, kas ir neizbēgams, lai izveidotos kontinentālā Zemes garoza, mūsu teritorija ir pārcietusi ārkārtīgi senā pagātnē - vēl arhaja ērā un agrīnajā proterozojā. Kalnu dzīlēs kristalizētie un krokotie ieži - gneisi, slānekļi , amfibolīti un granīti veido biezo kontinentālo Zemes garozu līdz pat 100 km dziļumam, bet no virsmas tos šķir 0,3 līdz 0,8 km. Šī, nosacīti vieglo, gaišo iežu Zemes garoza kā korķis peld smagajos tumšajos Zemes mantijas iežos, stabili un nesatricināmi paceļoties virs jūras līmeņa jau kopš agrīnā proterozoja ēras, simtiem miljonu gadu. Tālajos kembrija, ordovika, silūra un devona periodos to brīžiem ir pārpludinājuši jūru ūdeņi, tad tie bijuši sekli, ne dziļāki par pāris simtiem metru, ko nevar salīdzināt ar dziļumiem okeānos, kas vidēji ir ap 5 km. Seno ģeoloģisko periodu jūrās ir nogulsnējušās smiltis, māla un kaļķa dūņas, kā arī (retāk) dažādi sāļi. Laika gaitā šie nogulumi ir pārvērtušies nogulumiežos -smilšakmeņos, kaļķakmeņos, dolomītos, aleirolītos, mālos un ģipšakmeņos. Vieglāk šķīstošie sāļi ir pārgājuši pazemes ūdeņu šķīdumos - minerālūdeņos. Nogulumieži ir horizontāli slāņoti vai arī slāņojums veido lēzenas krokas. Devona iežu slāņi ir praktiski horizontāli. Nogulumieži kopā ar to plaisās un porās esošajiem pazemes ūdeņiem veido vairākus simtus metru biezo platformas segu. Apraksta turpinājums atrodams šeit pdf failā.
Kategorija: Publikācijas
Skatījumi: 772 | Lejupielādes: 226