Vadība
Meklētājs
Kalendārs
«  Decembris 2017  »
PrOTCPkSSv
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Servisu nodrošina
» Kas ir ģeoloģija


Ģeoloģija (no grieķu: γη, gê, "zeme"; un λόγος, logos, "runa" - burtiski - "runāt par zemi") ir zinātne par Zemes uzbūvi un tās attīstības vēsturi. Ģeoloģija galvenokārt pēta Zemi veidojošo cietvielu, tās uzbūvi, struktūru, fiziskās īpašības, vēsturi un procesus, kas veido Zemi. Ģeoloģija ir viena no Zemes zinātnēm.

Ģeoloģijas zinātnes attīstības gaitā ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6x109) gadi. Ģeologi meklē un pēta Zemes derīgos izrakteņus, piemēram naftu, zeltu, dzelzsrūdu, būvniecībai derīgās smiltis utt.

Ziņas par minerālu īpatnībām, vulkānu darbību, zemestrīcēm un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni - līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari. Pirmais terminu "ģeoloģija" lietoja Žans-Andrē Deluks 1778. gadā.

Par nozīmīgāko antīkās zinātniskās literatūras darbu ģeoloģijas jomā uzskata Aristoteļa skolnieka Teofrasta (372-287 pmē.) darbu "Peri Lithon" (Par akmeņiem). Šis darbs noteica ģeoloģijas pamatnostādnes gadu tūkstošiem ilgi, piemēram, darbā definētā pārakmeņojumu interpretācija saglabājās līdz viduslaiku beigām. "Peri Lithon" tika tulkots latīniski un vairākās citās valodās.

Senās Romas laikos Plīnijs Vecākais publicēja ļoti izvērstus aprakstus par daudziem minerāliem un metāliem, kas viņa laikā jau bija ieguvuši praktisku pielietojumu. Plīnijs Vecākais ir viens no pirmajiem, kas izdarīja pareizu pieņēmumu par to, ka dzintars ir pārakmeņoti priežu sveķi - viņš savu pieņēmumu pamatoja ar to, ka dzintarā atrodami kukaiņi. Viņš arī lika pamatus kristalogrāfijai, secinādams, ka dimanta kristāliem piemīt oktaedra forma.

Daļa mūsdienu zinātnieku, piemēram, Fīldings H. Gerisons, uzskata, ka ģeologijas zinātnes aizsākumi meklējami islāma pasaulē.

Brošūra "Latvijas minerāli un ieži"

Izdevums Latvijas minerāli un ieži ietver plakātu ar izplatītāko Latvijas minerālu un iežu attēliem un ilustrētu brošūru ar izvērstāku minētās tēmas skaidrojumu. Plakātā ietverti 13 minerāli un 19 ieži. Brošūrā apskatīti arī mazāk izplatīti to paveidi, un aptuvenais raksturoto minerālu skaits ir 40, un arī iežu – 40. Plakātā ir iekļauti akmens materiāla attēli – cietie minerāli un ieži. Brošūrā raksturoti arī nesaistītie ieži – nogulumi. Dotās brošūras mērķis ir sniegt priekšstatu par Latvijā biežāk sastopamajiem minerāliem un iežiem, to īpašībām, īsi raksturojot arī izcelsmi un sastopamību. Nepieciešamība pēc šāda rakstura izdevuma bija nobriedusi jau sen, jo Latvijas nedzīvajai dabai veltītā literatūra ir izdota sen un kļuvusi par bibliogrāfisku retumu, vai arī pieejama tikai krievu valodā. Ap 1995. gadu autors kopā ar M.Sc. Māri Rudzīti izveidoja apjomīgu mācību līdzekli Ģeoloģijas pamati, kas palika nepublicēts. Atsevišķas teksta daļas no minētā mācību līdzekļa ir iekļautas dotajā izdevumā. Pēdējos gados iznākušie, citi krāšņi, citi zinātniski dziļi un perfekti, izdevumi, uz minerālu un iežu pasauli lūkojas globālā kontekstā. Informācijas niša – kas stāsta par mūsu zemes ģeoloģiju, bija palikusi tukša. Varbūt vismaz nelielu tās daļu aizpildīs dotais izdevums.

Pamata mērķauditorija ir skolēni, skolotāji un ar dabas un vides apsaimniekošanu saistīti cilvēki, kā arī visplašākais interesentu loks. Izdevuma autoram būtu patiess prieks, ja lasītājiem sniegtā informācija palīdzētu tuvoties mūsu zemes iepazīšanai un izpratnei, kā arī vairotu Zemes zinātnes – ģeoloģijas atpazīstamību. Atbilstoši mērķauditorijai ir mēģināts stāstu veidot populārā valodā, tomēr nevairoties no zinātniskiem terminiem un sniedzot to skaidrojumus. Brošūra lejupielādējama šeit.



Materiālu lielākā izmērā var lejupielādēt šeit

Ziemeļvidzemes ģeoloģiskā situācija

Ziemeļvidzeme atrodas Austrumeiropas ģeoloģiskās platformas vidienē, kas ir viena no mūsu planētas stabilākajām daļām. Kalnu veidošanās, jeb orogēno etapu, kas ir neizbēgams, lai izveidotos kontinentālā Zemes garoza, mūsu teritorija ir pārcietusi ārkārtīgi senā pagātnē - vēl arhaja ērā un agrīnajā proterozojā. Kalnu dzīlēs kristalizētie un krokotie ieži - gneisi, slānekļi , amfibolīti un granīti veido biezo kontinentālo Zemes garozu līdz pat 100 km dziļumam, bet no virsmas tos šķir 0,3 līdz 0,8 km. Šī, nosacīti vieglo, gaišo iežu Zemes garoza kā korķis peld smagajos tumšajos Zemes mantijas iežos, stabili un nesatricināmi paceļoties virs jūras līmeņa jau kopš agrīnā proterozoja ēras, simtiem miljonu gadu. Tālajos kembrija, ordovika, silūra un devona periodos to brīžiem ir pārpludinājuši jūru ūdeņi, tad tie bijuši sekli, ne dziļāki par pāris simtiem metru, ko nevar salīdzināt ar dziļumiem okeānos, kas vidēji ir ap 5 km. Seno ģeoloģisko periodu jūrās ir nogulsnējušās smiltis, māla un kaļķa dūņas, kā arī (retāk) dažādi sāļi. Laika gaitā šie nogulumi ir pārvērtušies nogulumiežos - smilšakmeņos, kaļķakmeņos, dolomītos, aleirolītos, mālos un ģipšakmeņos. Vieglāk šķīstošie sāļi ir pārgājuši pazemes ūdeņu šķīdumos - minerālūdeņos. Nogulumieži ir horizontāli slāņoti vai arī slāņojums veido lēzenas krokas. Devona iežu slāņi ir praktiski horizontāli. Nogulumieži kopā ar to plaisās un porās esošajiem pazemes ūdeņiem veido vairākus simtus metru biezo platformas segu. Mazliet sīkāk ar Ziemeļvidzemes ģeoloģiskajām īpatnībām var iepazīties šeit.