Vadība
Meklētājs
Kalendārs
«  Janvāris 2019  »
PrOTCPkSSv
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031
Servisu nodrošina
1 2 3 ... 9 10 »

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2019.

Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu krastā, Salacgrīvas novada Liepupes un Salacgrīvas pagastos.

Vidzemes jūrmalas stāvkrasti ir īpaši ar to, ka šeit ir vienīgā vieta pie Baltijas jūras, kur krasta kraujās atsedzas devona smilšakmeņi.

Īpaši ainaviski izteiksmīgi ir vairāki smilšakmens atsegumu posmi uz dienvidiem no Tūjas, pie Ķurmjraga un Ežurgām, kā arī pie Veczemjiem. Kopējais stāvkrastu garums ar smilšakmens atsegumu posmiem ir aptuveni 15 km.

Ainaviskie stāvkrasti pilnībā ietilpst “Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā”, bet krāšņākie atsegumu posmi ir noteikti kā ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi – “Ežurgu klintis” un “Veczemju klintis”. Lielu daļu stāvkrastu kopgaruma aptver dabas liegums “Vidzemes akmeņainā jūrmala”.

Stāvkrastus ietverošā jūras mala ir radusies ilgstošas un daudzveidīgas ģeoloģiskās attīstības rezultātā. Smilšakmeņi kā ieži ir veidojušies ārkārtīgi tālā senatnē – devona perioda vidū – pirms aptuveni 390 miljoniem gadu. Rīgas līča, kura krastos klintis atrodas, ieplaka ir leduslaikmeta veidojums – radusies ledāja mēļu erodējošās darbības rezultātā pēdējā gadu miljonā. Savukārt pašas klintis to patreizējā izskatā ir mūsdienu jūras pēdējo gadu tūkstošu veidojums – galvenokārt viļņu erozijas rezultāts.

Bez smilšakmeņiem stāvkrastā pēc stiprākajām vētrām neilgu laiku ir aplūkojami arī slāņoti raibkrāsainu devona māliežu atsegumi, kā arī akmeņaina leduslaikmeta mālsmilts - morēna. Krasta joslā atrodas īpaši daudzveidīgi, gan pēc sastāva, gan krāsas - ledāju atnesti un jūras apgludināti laukakmeņi. Posmiem krastu un pludmali klāj vēja veidotas kāpas un priekškāpas. Arī pludmale ir daudzveidīga savās izpausmēs – gan smilšaina, gan oļaina, gan lieliem akmeņiem klāta; nereti ir sastopami krāsaini smago minerālu smilšu kliedņi. Ainaviski izteiksmīgas ir smilšakmeņos viļņu izdobtās grotas un alas, kā arī vētru izgāztie - apberztie un salauzītie priežu vraki pludmalē.

Smilšakmens ieži ietilpst vidējā devona Burtnieku svītā un teritorija ir nozīmīga iežu un fosīliju pētījumiem. Relatīvi nesen ir iegūti jauni dati par svītas sastāvu, uzbūvi un fosīliem seno augu sakņu veidojumiem.

Stāvkrasts ir nepārtraukti mainīgs un krāšņs visos gadalaikos. Tas tiek pamatīgi izskalots rudens vētrās un ir interesants no krasta monitoringa viedokļa.

Neraugoties uz atrašanos aizsargājamās teritorijās, stāvkrastu tomēr ievērojami ietekmē cilvēku darbība – krastu nostiprināšanas darbi, apbūve, piemēslošana, nobradāšana u.c.

Jūrmalas stāvkrastu posms ir nozīmīga tūrisma un rekreācijas vieta. Teritorija pārsvarā ir pieejama un labiekārtota –ir izveidotas takas un maršruti, kas nodrošina piekļuvi.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

Maijā Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums - pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotās vietās tiks novietoti stendi ar informāciju par ģeoloģisko mantojumu. Par konkrēto pasākuma laiku tiks paziņots atsevišķi.

Vidzemes jūrmalas stāvkrastu kā Latvijas Gada ģeovietas 2019 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Spectūrisms un Salacgrīvas novada pašvaldība.

Ežurgu klintis. Foto: D. Ozols, 2010.

... Lasīt tālāk »

Attachments: Attēls 1
Skatījumi: 14 | Datums: 16.01.19

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2017. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā.


Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 m uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna. Dzerkaļu kalns ir ļoti augsts – 286,3 m virs jūras līmeņa – tikai 3 metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei).

Dzerkaļu kalns viss ir apaudzis ar mežu, un iespaidu par to var iegūt tikai pa nelielu ainavas koridoru no Dzerkaļu māju puses, vai arī no skatu torņa Lielajā Liepukalnā. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana Dzerkaļu kalna virsotnē nav viegla. Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkaļs/dzierkalis/dzerkaļs – amatnieks, kas kaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu.


Dzerkaļu kalns ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos sabīdīti un sakrokoti morēnas mālsmilts nogulumi. Kalns atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā, kas Latvijas reljefa kartē iezīmēta kā mālsegas pauguru (t.s., zvoncu) un kupolveida pauguru (t.s., kēmu) izplatības areāls. Gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme.


Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti, pievērst sabiedrības uzmanību līdz šim maz novērtētam dabas veidojumam. Pavasarī, kā tradicionāli jau desmito gadu tas notiek, Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par Dzerkaļu kalnu. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi.


Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Dzerkaļu kalna kā Latvijas Gada ģeovietas  2017 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Daugavpils universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, un Rēzeknes novada pašvaldība ar Kaunatas pagasta pārvaldi.


Informācijas sagatavošanā izmantoti Dr. geol. Jura Soma materiāli; sagatavoja Dainis Ozols, biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks.

Foto: Juris Soms

 

Skatījumi: 920 | Datums: 24.01.17

                  

2016. gada septembrī saņemts Latvijas vides aizsardzības fonda padomes sēdes lēmums par projekta “Neiepazītā Ziemeļlatvija”  apstiprināšanu (projekta reģ. nr. 1-08/199/2016), kas jūlijā tika iesniegts aktivitātē “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.
Projekta mērķis ir, īstenojot aktivitātes Naukšēnu, Rūjienas un Mazsaslacas novados, cildināt Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību, izcelt neparasto Latvijas galējo ziemeļu dabas un kultūrtelpu, novērtēt un saglabāt vēsturiskās dabas vērtības, radīt jaunas, motivējošas vides izziņas aktivitātes, vienlaicīgi veicinot iedzīvotāju vēlmi justies atbildīgiem pret apkārtējo vidi un novērtēt dabu kā neizmērojamu bagātību.
Projektu “Neiepazītā Ziemeļlatvija” īstenos 4 partneri -  Naukšēnu novada pašvaldība (vadošais partneris), Rūjienas novada pašvaldība, Mazsalacas novada pašvaldība un biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”.
Projekta ietvaros tiks veiktas 6 aktivitātes – Dīķeru parka dendroloģisko stādījumu ilgtspējas nodrošināšana (Naukšēnu novada, Ķoņu pagasts), Naukšēnu aktīvās atpūtas un izziņas takas izveide (Naukšēnu pagastā pie “Doktorāta”), Valtenberģu muižas parka ilgtspējas nodrošināšana (Mazsalacas novads), Smilšakmeņu ekspozīcijas izveide Mazsalacas muzejā (Mazsalacas novads), Rūjienas palieņu dabas takas izveide (Rūjienas novads) un Projekta ģeotelpiskās informācijas sistēmas sagatavošana.
Projekta kopējā summa EUR 46 115.93, no kuras Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansējums EUR 41 503.00. Projekts tiks realizēts no 2016. gada 26. septembra līdz 2017. gada 30. septembrim.
Naukšēnu novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 14 997.97, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 497.97.
Mazsalacas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 000, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 500.00.
Rūjienas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 337.96, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 803.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 534.96.
Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” kopējais projekta finansējums EUR 780.00, no kuriem LVAF finansējums EUR 700.00, biedrības līdzfinansējums EUR 80.00.
Projekts "Neiepazītā Ziemeļlatvija" veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Skatījumi: 819 | Datums: 07.10.16

1-3 4-6 7-9 ... 25-27 28-30