» Jaunumi


« 1 2 ... 7 8 9 10 11 »
Jēru Aliņa avots http://www.valmraj.lv/lv/page/397/66/104Lieldienu pirmajās 2 brīvdienās notiks Ģeoparka pavasara ekspedīcija: divu dienu pasākums, kurā var piedalīties ikviens abas dienas, bet, ja slikti apstākļi ierobežo, tad arī jebkuru vienu dienu no divām.

Pasākumu programma:

1. diena: 22. aprīlis (piektdiena).

Tiekamies Rūjienā, pie Ģeoparka ofisa Skolas iela 8, pulkst.10.00. (izbraukšana no Rīgas ap 7.30, ceļā ap 2,5 h). Pirmā dienā apgūstam Jeru pagastu - būs senie bišu koki, neparasti akmeņi, gan arī kāds dižkoks un citi objekti. Plānots, ka mums visu izrādīs Juris Alps. Vakarā pēc ekspedīcijas sanākšana uz nelielu sapulci Ģeoparka telpās. Nakšņojam Rūjienā, tālbraucējiem līdzi jāpaņem guļammaisi, bet bezmaksas jumts virs galvas būs.

Otrā diena: 23. aprīlis (sestdiena).

Kā parasti Ģeoparka apkārtnes novadu iepazīšana: Tiekamies Kocēnos, benzīntankā uz Rīgas - Inčukalna - Valmieras šosejas pie Valmieras - Limbažu ceļa krustojuma, pulkstens 10.00. Tad brauciens pa apvidu starp Valmieru un Aloju, galvenokārt Dikļu apkārtnes iepazīšana:

Plānotie objekti 2 dienas maršrutā:
- Paistalu Velnakmens pie Kocēniem;
- Vītulēnu Velna pulkstenis;
- noslēpumainie Līvu akmeņi;
- nezināms akmens ar iekalumiem pie Kungukalna Bērzaunes pusē;
- Dikļi: baznīca un jaunatklāts krustakmens, un kapsēta ar krustakmeni;
- Zviedru priede;
- vairāki ievērojami dižkoki Ozolmuižas apkārtnē, tai skaitā viena no Latvijas lielākajām dižpriedēm;
- Jenču Velnakmens;
- Pauķu dižakmens pie Alojas.

Laipni aicināts pievienoties pasākumiem!

Ziemeļvidzemes Ģeoparks sadarbībā ar Latvijas Petroglifu centru.

www.geoparks.lv
www.petroglifi.lv
Skatījumi: 1478 | Datums: 19.04.11

No Latvijas ūdenskritumiem un leduskritumiem tikai viens objekts – Bezdelīgu klinšu 3 metrus augstais sezonālais ūdenskritums ar leduskrituma vietu – atrodas Ziemeļvidzemes Ģeoparka teritorijā, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Tomēr ziņa, ka pirmoreiz Latvijā izdota grāmata par ūdenskritumiem noteikti ieinteresēs arī Ģeoparka teritorijā dzīvojošos dabas draugus.

Marta sākumā, kad ir vislabākais leduskritumu laiks un arī ūdenskritumi palos drīz atdzīvosies, iznākusi grāmata "Latvijas ūdenskritumi un krāces" (Andris Grīnbergs, 2011.g., izdevniecība "Trīsdesmit seši"). Tajā atrodama plaša informācija par Latvijas ūdenskritumiem – kādi tie ir, kur atrodas, kad un kā vislabāk tos apskatīt. Dodoties dabā noderīgs būs arī grāmatā atrodamais sezonālo ūdenskritumu un leduskritumu saraksts. Pirmoreiz pilnībā apkopota arī informācija par visiem zudušajiem Latvijas ūdenskritumiem, un diemžēl tādu mums ir daudz. Grāmatā publicēts gandrīz 200 Latvijas upju krāču saraksts, kas iedvesmojošs būs ūdenstūristiem, pārskata tabula par visiem Igaunijas ūdenskritumiem, kuru nosaukumus latviskojusi igauņu valodas konsultante, un vēl daudz interesanta un noderīga ikvienam ceļotājam un dabas draugam.


Bezdelīgu klinšu leduskritums 2011.gada marta sākumā. Foto: Andris Grīnbergs


Izcili daudzveidīgais Pietraga leduskritums Salacas lejtecē. Foto: Andris Grīnbergs
Skatījumi: 2357 | Datums: 12.03.11

2011. gada ģeoloģiskais objekts izvēlēts Zemgalē – Bauskas novada Vecsaules pagastā. Tur līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām atrodas lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā. Kulšēnu jeb Ozolaines sēravots izplūst Iecavas pietekas – Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis jau dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920.gados. Plašāk Kulšēnu sēravots dažādā literatūrā parādās diezgan reti un tikai pēdējos 10 gados. Ir izteikts arī pieņēmums, ka Kulšēnu sēravots ir lielākais sēravots Latvijā. Kopš 2001.gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.

Iepriekšējos gados īpaši izvēlētie ģeoloģiskie objekti bija smilšakmens un dolomīta atsegumi Vidzemē – populārās Neļķu klintis Salacas krastā pie Mazsalacas (2008.gadā) un Sikšņu klintis pie Gaujas Virešu apkārtnē (2009.gadā), bet pērn gada ģeoloģiskais objekts bija Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, pie kura tika izveidota dabas taka. Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Pavasarī, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums.


Kulšēnu sēravots 2007.gada rudenī. Foto: Andris Grīnbergs.
Skatījumi: 1719 | Datums: 07.01.11