» Jaunumi


« 1 2 ... 7 8 9 10 11 »
22. un 23.aprīlī notika Ziemeļvidzemes Ģeoparka pirmā šīgada ekspedīcija, kas turpināja iepriekšējā gadā iesāktās tradīcijas un aizsāka sistemātisku dabas un kultūras mantojuma objektu apzināšanu un izpēti Ģeoparka teritorijā.

Pirmajā dienā apsekots un pētīts tika Jeru pagasta kultūras mantojums. Šovasar kultūras mantojuma apzināšanu Rūjienas un Naukšēnu novadā varam veikt pateicoties finansu līdzekļiem ekspedīciju degvielai, ko piešķīris Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pētījumu sezonas laikā plānots sistemātiski apsekot visus abu novadu pagastus un pētīt visa veida kultūras mantojuma objektus – noskaidrot to pašreizējo stāvokli, veikt mērījumus, fotografēt un pēc tam informāciju ievietot Ziemeļvidzemes Ģeoparka mājas lapā. Savukārt nākamgad plānots pievērsties Mazsalacas novadam, kas daļēji pētīts 2007.gadā Latvijas Petroglifu centra Salacas iežu atsegumu apzināšanas projekta ietvaros, kā rezultātā izzināti arī daudzi kultūras mantojuma objekti, kas atrodas Salacas un tās pieteku ielejās.

Pagājušā gadā Ziemeļvidzemē notika Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projekts, kura ietvaros Jeru pagasta inventarizētājs Juris Alps bija fiksējis lielu skaitu dažādu objektu. Tos, kas attiecas uz kultūras mantojumu Jeru pagasta teritorijā Ģeoparka ekspedīcijas pirmajā dienā devāmies apsekot un novērtēt. Īpaša uzmanība tika pievērsta pagastā atrodamiem seniem biškopības lieciniekiem – dores kokiem. Novērtējot tos, daļa no potenciālajiem bišu kokiem apstiprinājās, daļa tika novērtēti kā mazticami vai pat koki ar dabiskiem dobumiem, bet vienu līdz šim nezināmu dores liepu pie Aņģu mājām izdevās atklāt tieši ekspedīcijas laikā.


Dores liepas iepazīšana Jeru pagastā pie Aņģu mājām. Foto: Andris Grīnbergs.

Ģeoparka ekspedīcijas otrajā dienā, kā tradicionāli ierasts, devāmies iepazīt un izzināt Ziemeļvidzemes Ģeoparkam netālu esošās kaimiņteritorijas. Šoreiz braucām uz apvidu starp Valmieru un Aloju. Otrās dienas programmā bija vairāki Velnakmeņi Kocēnu un Braslavas pagastā, ievērojami dižkoki Dikļu un Brīvzemnieku pagastā, kā arī divi skaisti dižakmeņi Alojas apkārtnē. Ekspedīcijas otrās dienas pasākumi šoreiz bija apmeklēti ļoti kuplā skaitā. Nākamā ekspedīcija tiek plānota maija otrā pusē.

Andris Grīnbergs, vēsturnieks.


Ekspedīcijas aktivitātes pie Paistalu Velnakmens Kocēnu pagastā. Foto: Vilnis Spundiņš.


Ekspedīcijas otrās dienas dalībnieki Neikenkalniņā Dikļos, kur 1864. gadā notikuši pirmie dziesmu svētki. Foto: Vilnis Spundiņš.
Skatījumi: 1762 | Datums: 14.05.11

Jēru Aliņa avots http://www.valmraj.lv/lv/page/397/66/104Lieldienu pirmajās 2 brīvdienās notiks Ģeoparka pavasara ekspedīcija: divu dienu pasākums, kurā var piedalīties ikviens abas dienas, bet, ja slikti apstākļi ierobežo, tad arī jebkuru vienu dienu no divām.

Pasākumu programma:

1. diena: 22. aprīlis (piektdiena).

Tiekamies Rūjienā, pie Ģeoparka ofisa Skolas iela 8, pulkst.10.00. (izbraukšana no Rīgas ap 7.30, ceļā ap 2,5 h). Pirmā dienā apgūstam Jeru pagastu - būs senie bišu koki, neparasti akmeņi, gan arī kāds dižkoks un citi objekti. Plānots, ka mums visu izrādīs Juris Alps. Vakarā pēc ekspedīcijas sanākšana uz nelielu sapulci Ģeoparka telpās. Nakšņojam Rūjienā, tālbraucējiem līdzi jāpaņem guļammaisi, bet bezmaksas jumts virs galvas būs.

Otrā diena: 23. aprīlis (sestdiena).

Kā parasti Ģeoparka apkārtnes novadu iepazīšana: Tiekamies Kocēnos, benzīntankā uz Rīgas - Inčukalna - Valmieras šosejas pie Valmieras - Limbažu ceļa krustojuma, pulkstens 10.00. Tad brauciens pa apvidu starp Valmieru un Aloju, galvenokārt Dikļu apkārtnes iepazīšana:

Plānotie objekti 2 dienas maršrutā:
- Paistalu Velnakmens pie Kocēniem;
- Vītulēnu Velna pulkstenis;
- noslēpumainie Līvu akmeņi;
- nezināms akmens ar iekalumiem pie Kungukalna Bērzaunes pusē;
- Dikļi: baznīca un jaunatklāts krustakmens, un kapsēta ar krustakmeni;
- Zviedru priede;
- vairāki ievērojami dižkoki Ozolmuižas apkārtnē, tai skaitā viena no Latvijas lielākajām dižpriedēm;
- Jenču Velnakmens;
- Pauķu dižakmens pie Alojas.

Laipni aicināts pievienoties pasākumiem!

Ziemeļvidzemes Ģeoparks sadarbībā ar Latvijas Petroglifu centru.

www.geoparks.lv
www.petroglifi.lv
Skatījumi: 1527 | Datums: 19.04.11

No Latvijas ūdenskritumiem un leduskritumiem tikai viens objekts – Bezdelīgu klinšu 3 metrus augstais sezonālais ūdenskritums ar leduskrituma vietu – atrodas Ziemeļvidzemes Ģeoparka teritorijā, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā. Tomēr ziņa, ka pirmoreiz Latvijā izdota grāmata par ūdenskritumiem noteikti ieinteresēs arī Ģeoparka teritorijā dzīvojošos dabas draugus.

Marta sākumā, kad ir vislabākais leduskritumu laiks un arī ūdenskritumi palos drīz atdzīvosies, iznākusi grāmata "Latvijas ūdenskritumi un krāces" (Andris Grīnbergs, 2011.g., izdevniecība "Trīsdesmit seši"). Tajā atrodama plaša informācija par Latvijas ūdenskritumiem – kādi tie ir, kur atrodas, kad un kā vislabāk tos apskatīt. Dodoties dabā noderīgs būs arī grāmatā atrodamais sezonālo ūdenskritumu un leduskritumu saraksts. Pirmoreiz pilnībā apkopota arī informācija par visiem zudušajiem Latvijas ūdenskritumiem, un diemžēl tādu mums ir daudz. Grāmatā publicēts gandrīz 200 Latvijas upju krāču saraksts, kas iedvesmojošs būs ūdenstūristiem, pārskata tabula par visiem Igaunijas ūdenskritumiem, kuru nosaukumus latviskojusi igauņu valodas konsultante, un vēl daudz interesanta un noderīga ikvienam ceļotājam un dabas draugam.


Bezdelīgu klinšu leduskritums 2011.gada marta sākumā. Foto: Andris Grīnbergs


Izcili daudzveidīgais Pietraga leduskritums Salacas lejtecē. Foto: Andris Grīnbergs
Skatījumi: 2420 | Datums: 12.03.11