» Jaunumi


« 1 2 ... 7 8 9 10 »
2010.gada 23. un 24.oktobrī notika Ģeoparka 2.ekspedīcija, kas tika organizēta sadarbībā ar „Latvijas Petroglifu centru”. Pirmās dienas galvenais uzdevums bija tikt skaidrībā par kādu noslēpumainu dižakmeni, kas slēpās Ramatas upes labā krasta mežā ne pārāk tālu no plaši pazīstamā Ramatas Lielakmens. Izmēros lielo akmeni pirms apmēram 5 gadiem bija atradis Vilnis Velde, nofotografējis, bet ne visai precīzi nofiksējis tā atrašanās vietu. Līdz ar to pagājušajā vasarā ilgstošu meklējumu gaitā tas netika atrasts. Oktobra nogalē, kad kokiem un krūmiem lapas jau gandrīz pilnībā nobirušas, zāles un nezāles salnās novītušas, bija daudz cerīgāki apstākļi nezināmā dižakmens sameklēšanai un izpētei.


Ģeoparka ekspedīcija pie Mežvidu dižakmens Ramatas pagastā. Foto: Andris Grīnbergs.

Vairākas stundas 16 cilvēki meklēja dižakmeni plašā apkārtnē abos Ramatas upes krastos, līdz beidzot to izdevās atrast. Mežvidu dižakmens, kura nosaukums ņemts no tuvējo māju vārda, izrādījās ne sevišķi liels. Pieci kubikmetri tam dod tikai vietējas nozīmes dižakmens statusu. Akmens meklējams jaunaudzē, Ramatas labā krastā ap 550 m no Ramatas Lielakmens. Pirmās ekspedīcijas dienas otrā pusē Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projekta Ramatas pagasta inventarizētājs Māris Rušiņš pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar vairākiem interesantiem objektiem tuvējā apkārtnē. Īpaši daudz diskusiju rosināja pamatīgas akmeņu krāvumu sētas Šķutes māju apkārtnē, kur tās ietver ap hektāru lielu meža platību.


Tiek mērīts un pētīts daudz cietušais Valkas dižakmens. Foto: Vilnis Spundiņš.

Ekspedīcijas otrā dienā devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Valkas pagastu, kur tikāmies ar VMD Kultūras mantojuma apzināšanas projekta Valkas pagasta inventarizētājiem Normundu Ģērmani un Viesturu Lārmani, un viņi izrādīja interesantākos objektus pagasta teritorijā. Dienas pirmā pusē tika apsekoti divi dižakmeņi Pedeles upes krastos un vairāki senie robežakmeņi Valkas pagasta rietumu daļā. Savukārt pēcpusdienā tika iepazīti dižkoki - bišu koki Gaujas ielejā pie Marsiem un Vekšiem. Šajā apvidū vēl saglabājušies veci koki, kuros pagājušā gadsimtā ierīkoti dažādu veidu bišu stropi un pēc kuriem var uzzināt kādi biškopības paņēmieni lietoti Ziemeļvidzemē vēl pavisam nesen. Tas gan ir aizejošs kultūras mantojums, jo mūsdienās šie koki jau krietnā vecumā, bet biškopji bites tur un aprūpē pavisam citādos veidos.
Andris Grīnbergs, vēsturnieks.


Ne visi ekspedīcijas ceļi ir viegli izbraucami. Foto: Andris Grīnbergs.
Skatījumi: 1517 | Datums: 09.11.10

2010.gada 17. un 18.jūlijā Ģeoparka teritorijā notika dabas un vēstures objektu apzināšanas un pētniecības ekspedīcija, kuras laikā tika apsekotas vietas Rūjienas, Naukšēnu un Mazsalacas novados. Nozīmīgākais šajās divās dienās – Skaņkalnes pagasta mežos apzināts jauns bedrīšakmens!

Akmeni ar diviem ļoti aizdomīgiem dobumiņiem Salacas kreisā krasta mežos šajā pavasarī uzgājis Kaspars Beriņš, kas piedalās Valsts Mežu Dienesta organizētajā Kultūras mantojuma apzināšanas projektā kā inventarizētājs. Semināros projekta dalībniekiem pirms tam tika stāstīts un rādīts kādi izskatās dažādi dobumakmeņi, īpaši aicinot meklēt Ziemeļvidzemē atrodamos bedrīšakmeņus. Un tagad Kaspars Beriņš aizveda Ģeoparka ekspedīciju aprīlī atrasto akmeni izvērtēt. Ja dažkārt gadās, kad varbūtējais bedrīšakmens jāpēta ilgi un jādomā ir vai nav īsts, tad šeit tas bija tikai dažu sekunžu jautājums. Bedrīšu ievērojamie izmēri un kvalitāte pat pārsteidza.

2,4 m garā un 1,2 m platā granīta akmens virsmā sensenos laikos 25 cm attālumā viena no otras ieveidotas divas izteiksmīgas un salīdzinoši ar citiem bedrīšakmeņiem - ļoti dziļas bedrītes. Lielākā no tām ir 5,5 cm dziļa un viena no iespaidīgākajām Latvijā. Dziļākas bedrītes par to apskatāmas tikai labi zināmajā Daviņu Lielajā akmenī Bērzaines pagastā.

Jaunatklātais bedrīšakmens atrodas Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta mežos - gan Ziemeļvidzemes Ģeoparka, gan Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta teritorijā. Tā, kā akmens ir ļoti nozīmīgs un atrodas vēsturiskajā vietā, to nepieciešams ņemt valsts aizsardzībā kā arheoloģijas pieminekli.


Ekspedīcijas dalībnieki pie Jaunutēnu bedrīšakmens. Foto: V.Spundiņš, 2010.


Viena no divām bedrītēm akmens virsmā. Foto: A.Grīnbergs, 2010.

© Mag.hist. Andris Grīnbergs, 2010. g. jūlijs.
Skatījumi: 1656 | Datums: 22.07.10

29. maijā Rūjienas vārdadienas svinību ietvaros kā viens no satelītpasākumiem Rūjienā pie Bērtuļa kapsētas tiks veikta zemes dzīļu urbšana līdz 20 m dziļumam.

Urbuma veikšanas mērķis - radīt uzskatāmu priekšstatu par Zemes dzīļu uzbūvi un urbšanas tehnisko procesu. Pasākuma laikā tiks demonstrēts prognozējamais Zemes dzīļu šķersgriezums un salīdzināts ar urbšanas procesā konstatēto, rezultāti tiks komentēti, tiks saglabāta un eksponēta iegūtā urbuma serde. Turpat notiks arī citas ar ģeoloģisko izziņu saistītas izglītojošasaktivitātes.

Pasākumu organizē un tajā piedalīsies Latvijas Universitātes speciālisti un studenti, biedrības "Ziemeļvidzemes ģeoparks" aktīvisti, Rūjienas novada domes pārstāvji. Pasākumu atbalsta Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemelvidzemes biosfēras rezervāta administrācija.

Laipni aicināti visi Rūjienas vārdadienas svētku dalībnieki, skolēni, un citi interesenti!


Skatījumi: 1318 | Datums: 19.05.10

1-3 4-6 ... 19-21 22-24 25-27 28-29