» Jaunumi


« 1 2 ... 6 7 8 9 10 11 »
25. un 26.augustā Sāmsalā notika Ziemeļeiropas Ģeoparku konference, kurā plašākai sabiedrībai tika prezentēts pagājušā gadā Igaunijā izveidotais Sārtes Silūra Ģeoparks (Saarte Silurimaa Geopark). Tas izveidots Sāmsalā, ietverot arī vairākas tās tuvumā esošās mazās salas.

Igaunijas ģeoparka rīkotajā starptautiskajā konferencē piedalījās pārstāvji no daudziem Eiropas ziemeļdaļas ģeoparkiem – no Norvēģijas, Somijas, Islandes, Latvijas, kā arī pārstāvji no Lietuvas Ģeoloģijas inspekcijas un Ventas reģionālā parka. Vistālāk braukusī konferences dalībniece bija arheoloģe un ģeoloģijas zinību popularizētāja no Itālijas.

Uz šo starptautisko konferenci devās arī Ziemeļvidzemes Ģeoparka delegācija triju cilvēku sastāvā – ģeoparka vadītājs, ģeologs Dainis Ozols, ģeogrāfe Vita Turuka un vēsturnieks Andris Grīnbergs. Latvijas pārstāvji konferencē piedalījās ne tikai kā vērotāji no malas, bet arī aktīvi dalībnieki – uzstājās ar divām prezentācijām. Dainis Ozols izstāstīja par mūsu ģeoparka izveidi, teritoriju, ievērojamākajām vietām un objektiem, patreizējām aktivitātēm un tuvākajiem plāniem, bet Vita Turuka – par publicitāti, atpazīstamību un mājas lapas attīstību. Savukārt Andris Grīnbergs konferences dalībniekus iepazīstināja ar Ziemeļvidzemes Ģeoparka bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu, jo ģeoparki nav tikai ģeoloģiski vērtīgas vietas, bet tām ļoti nozīmīgs ir arī kultūras mantojums, tai skaitā arheoloģijas pieminekļi, senās kulta vietas un vēl daudz kas cits. Šī konference bija arī lieliska iespēja nodibināt un veicināt mūsu starptautiskos kontaktus, īpaši ar tuvāko valstu pārstāvjiem.

Pēdējos gados ģeoparku attīstība Eiropā ļoti strauji pieņemas spēkā. Piemēram, 2009.gadā, kad tika dibināts Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Vācijā tolaik bija pieci ģeoparki, bet tagad to skaits sasniedzis jau 18! Arī Igaunijā varēja pārliecināties, ka viņu pirmā ģeoparka attīstība ir aktīva un apjomīga. Par to liecināja arī konference, kas bija noorganizēta ļoti labā līmenī, un kuru apmeklēja ļoti dažādu nozaru un specialitāšu pārstāvji. Un to var teikt gan par zinātnisko pusi, gan par praktiskajiem un biznesa jautājumiem. Viens no pirmajiem referentiem konferencē bija Igaunijā ievērojamais ģeoloģijas profesors, akadēmiķis Anto Raukas. Tāpat pārsteidzoša bija vietējo pašvaldību vadītāju līdzdalība – sākot ar Sāremā rajona vadītāju un beidzot ar mazo pagastu pārvaldniekiem, kas ne vien visi bija klāt un teica ievadrunas, bet arī konferences dalībniekus laipni sagaidīja savās teritorijās. Varēja labi redzēt, ka igauņi ir visai ātri sapratuši, ka ģeoparks ir ļoti perspektīvs attīstības virziens pat tādā tūristu iecienītā vietā kā Sāmsala.


Igaunijas pirmā ģeoparka vadītāja Ērika Thalheima.


Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvji konferencē.


Kālī ciemā iekārtots iespaidīgs ģeoloģijas muzejs no dolomītiem celtā ēkā.


Pie Anglas vējdzirnavām uzbūvēts kultūras mantojuma centrs.


Savukārt lielajā Kāli meteorīta krāterī tika rīkots koncerts.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs
Skatījumi: 1839 | Datums: 28.08.11

Maija otrā pusē notika šogad jau otrā Ziemeļvidzemes Ģeoparka ekspedīcija, kuras plānā bija ļoti daudzveidīgas aktivitātes divu dienu garumā.

Vispirms ekspedīcijas dalībnieki tikās netālu no Rūjienas - Ķoņu pagastnamā, kur iekārtoja izstādi par Latvijas bedrīšakmeņiem. Šajā izstādē, kas pētnieces Lilijas Jakubenokas veidota jau 2008.gadā un tagad uz Ziemeļvidzemi, uz neilgu laiku atvesta no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, redzams plašs materiāls par to, kas ir bedrīšakmeņi, cik seni tie ir, kā atpazīt tos, un, galvenais – kur tie atrodas. Izstādē apskatāms foto materiāls ne vien par dažādos Latvijas reģionos zināmiem senākiem kulta akmeņiem, bet arī par šādiem objektiem Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Izstādē ir unikāla iespēja iepazīt ne vien daudz interesantu attēlu un aprakstu, bet arī pašus bedrīšakmeņus. Te atvesti ir vairāki portatīvie bedrīšakmeņi, kas atradušies dažādās Latvijas vietās. Bedrīšakmeņi ir daudzveidīgi – mazākos no tiem var paņemt rokā un ielikt kabatā, bet lielākie ir krietnu dižakmeņu izmēros. Arī Ģeoparka teritorijā atrodas šādi senie kulta akmeņi, un, iespējams, ir arī meklējami vēl neatklātie!


Izstādes iekārtošana Ķoņu pagastnamā. Foto: Andris Grīnbergs.

Pēc izstādes iekārtošanas, sākās pati ekspedīcija. Kā ierasts, pirmajā dienā tika apsekoti un pētīti Ģeoparka teritorijā esošie kultūras mantojuma objekti, kuru izzināšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Priekšpusdienā pētījām Jeru pagasta ziemeļrietumu galu, kur apmeklējām dažādus kultūrvēsturiskus kokus. Liepa pie Krūžu mājām liecina par seniem biškopības paņēmieniem, savukārt mežos pie Sedvakām vēl redzamās atsveķotās priedes ir mežsaimniecības vēstures dzīvās liecinieces.


Ģeoparka biedri Vita Turuka un Juris Alps pie Sedvaku priedes. Foto: Andris Grīnbergs.


Nezināmu laiku akmeņu krāvums Naukšēnu pagasta mežos. Foto: Andris Grīnbergs.

Sestdienas otrā pusē ekspedīcija devās uz Naukšēnu pagastu, kur apmeklēja vējdzirnavu drupas pie Dolēm, meklēja un pētīja akmeņu krāvumus mežos pie bijušajām Gulbenes mājām, kā arī apsekoja citus dabas un kultūras mantojuma objektus.

Savukārt Ģeoparka maija ekspedīcijas otrā dienā devāmies pieredzes iegūšanas braucienā uz Vijciema pagastu Valkas novadā, kur tā interesantākos dabas un vēstures objektus mums izrādīja Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma projekta (2009.-2010.) Vijciema pagasta inventarizētāja Rudīte Gulbe.

Vijciema pagasts izrādās ir pārsteidzošs, daudzveidīgs un ļoti bagāts ar unikāliem kultūras mantojuma objektiem. Te ir gan interesanti ģeoloģiskie objekti, gan ievērojami dižkoki, gan sensenas viensētas, kurās joprojām izskatās kā pirms daudziem gadsimtiem. Vijciems īpaši var lepoties ar 1895.gadā celto Mežmuižas čiekurkalti, kas 2002.gadā tika iekļauta Eiropas nozīmes kultūras mantojuma vietu sarakstā, bet 2008.gadā tai piešķirts Eiropas neparastā kultūras mantojuma objekta statuss. Čiekurkalte joprojām darbojas gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 100 gadiem, tā ir labi uzturēta, un gaida ciemos interesentus, kas vēlas iepazīt mežsaimniecības vēsturi un paraudzīties kāds ir ceļš no čiekuru maisa līdz stādīšanai gatavām sēkliņām, no kā atkal izaugs zaļie Vidzemes meži. Tādus rīkus un agregātus, kā čiekurkaltē, nekur citur Latvijā neredzēsiet!


Vijciema čiekurkaltē ir ko redzēt! Foto: Vilnis Spundiņš

Ziemeļvidzemes Ģeoparka ekspedīcija Vijciema pagastā apmeklēja arī Mādžīnas purva akmeni, kura sūnas sensenos laikos lietotas dziedniecībā, apraudzīja etnogrāfiski vērtīgo Ielīcu viensētu, kur padomju laikos filmēta Rīgas kinostudijas klasika – filma „Pūt vējiņi”, vietējā zinātāja pavadībā nokļuva mežos pie Ielīcu dores priedes, kas ir senās biškopības piemineklis, un iepazina vēl daudz un dažādus objektus.

Ekspedīcijas vadītājs: vēsturnieks Andris Grīnbergs
Skatījumi: 1669 | Datums: 04.06.11

21. un  22. maijā Ziemeļvidzemes Ģeoparks rīko šogad jau otro ekspedīciju, kuras gaitā būs plaša un daudzveidīga programma.

Pirmā dienā - izstādes atklāšana Ķoņos, pēc tam kultūras mantojuma objektu iepazīšana Jeru pagastā, bet pēcpusdienā dosimies uz noslēpumainiem akmeņu krāvumiem Naukšēnu pagasta mežos.

Otrā dienā - kā jau tradicionāli - Ģeoparka apkārtnes iepazīšana. Dosimies apciemot Vijciema pagastu (bij.Valkas rajonā, starp Valku un Smilteni). Vijciema pagastā paredzēta tikšanās un kopīga objektu apmeklēšana ar Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma projekta (2010.g.) Vijciema pagasta inventarizētāju Rudīti Gulbi. Apmeklēsim līdz šim nezināmu dižpriedi, teiksmaino Mādžīnas purva akmeni, ko daži pētnieki pat nav varējuši atrast, etnogrāfisko Ielīcu viensētu, kur filmēta kino klasikas zelta fonda filma "Pūt Vējiņi", tāpat arī unikālo (LV vienīgo) Čiekurkalti un vēl citus dabas un kultūras mantojuma objektus.

Laipni aicināts ikviens piedalīties gan abu dienu pasākumos, gan var arī pievienoties tikai sestdien vai svētdien. Vajadzības gadījumā, ņemot līdzi guļammaisus, Rūjienā nodrošinājums ar bezmaksas naktsvietu.

Tikšanās vietas:
Sestdien, 21.maijā: pulkstens 10.00 Ķoņu pagasta pārvaldes māja ("Celtnieki", turpat arī Ķoņu bibliotēka), galvenā ceļa malā, 2 km no Rūjienas.
Svētdien, 22.maijā: pulkstens 10.00 Vijciema centrā, laukumā (pie nesen nodegušā kultūras nama).

Papildus informācija: Dainis Ozols (T.: 26527214).
Skatījumi: 1415 | Datums: 16.05.11