» Jaunumi


« 1 2 ... 6 7 8 9 10 11 »
Maija otrā pusē notika šogad jau otrā Ziemeļvidzemes Ģeoparka ekspedīcija, kuras plānā bija ļoti daudzveidīgas aktivitātes divu dienu garumā.

Vispirms ekspedīcijas dalībnieki tikās netālu no Rūjienas - Ķoņu pagastnamā, kur iekārtoja izstādi par Latvijas bedrīšakmeņiem. Šajā izstādē, kas pētnieces Lilijas Jakubenokas veidota jau 2008.gadā un tagad uz Ziemeļvidzemi, uz neilgu laiku atvesta no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja, redzams plašs materiāls par to, kas ir bedrīšakmeņi, cik seni tie ir, kā atpazīt tos, un, galvenais – kur tie atrodas. Izstādē apskatāms foto materiāls ne vien par dažādos Latvijas reģionos zināmiem senākiem kulta akmeņiem, bet arī par šādiem objektiem Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Izstādē ir unikāla iespēja iepazīt ne vien daudz interesantu attēlu un aprakstu, bet arī pašus bedrīšakmeņus. Te atvesti ir vairāki portatīvie bedrīšakmeņi, kas atradušies dažādās Latvijas vietās. Bedrīšakmeņi ir daudzveidīgi – mazākos no tiem var paņemt rokā un ielikt kabatā, bet lielākie ir krietnu dižakmeņu izmēros. Arī Ģeoparka teritorijā atrodas šādi senie kulta akmeņi, un, iespējams, ir arī meklējami vēl neatklātie!


Izstādes iekārtošana Ķoņu pagastnamā. Foto: Andris Grīnbergs.

Pēc izstādes iekārtošanas, sākās pati ekspedīcija. Kā ierasts, pirmajā dienā tika apsekoti un pētīti Ģeoparka teritorijā esošie kultūras mantojuma objekti, kuru izzināšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Priekšpusdienā pētījām Jeru pagasta ziemeļrietumu galu, kur apmeklējām dažādus kultūrvēsturiskus kokus. Liepa pie Krūžu mājām liecina par seniem biškopības paņēmieniem, savukārt mežos pie Sedvakām vēl redzamās atsveķotās priedes ir mežsaimniecības vēstures dzīvās liecinieces.


Ģeoparka biedri Vita Turuka un Juris Alps pie Sedvaku priedes. Foto: Andris Grīnbergs.


Nezināmu laiku akmeņu krāvums Naukšēnu pagasta mežos. Foto: Andris Grīnbergs.

Sestdienas otrā pusē ekspedīcija devās uz Naukšēnu pagastu, kur apmeklēja vējdzirnavu drupas pie Dolēm, meklēja un pētīja akmeņu krāvumus mežos pie bijušajām Gulbenes mājām, kā arī apsekoja citus dabas un kultūras mantojuma objektus.

Savukārt Ģeoparka maija ekspedīcijas otrā dienā devāmies pieredzes iegūšanas braucienā uz Vijciema pagastu Valkas novadā, kur tā interesantākos dabas un vēstures objektus mums izrādīja Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma projekta (2009.-2010.) Vijciema pagasta inventarizētāja Rudīte Gulbe.

Vijciema pagasts izrādās ir pārsteidzošs, daudzveidīgs un ļoti bagāts ar unikāliem kultūras mantojuma objektiem. Te ir gan interesanti ģeoloģiskie objekti, gan ievērojami dižkoki, gan sensenas viensētas, kurās joprojām izskatās kā pirms daudziem gadsimtiem. Vijciems īpaši var lepoties ar 1895.gadā celto Mežmuižas čiekurkalti, kas 2002.gadā tika iekļauta Eiropas nozīmes kultūras mantojuma vietu sarakstā, bet 2008.gadā tai piešķirts Eiropas neparastā kultūras mantojuma objekta statuss. Čiekurkalte joprojām darbojas gluži tāpat kā pirms vairāk nekā 100 gadiem, tā ir labi uzturēta, un gaida ciemos interesentus, kas vēlas iepazīt mežsaimniecības vēsturi un paraudzīties kāds ir ceļš no čiekuru maisa līdz stādīšanai gatavām sēkliņām, no kā atkal izaugs zaļie Vidzemes meži. Tādus rīkus un agregātus, kā čiekurkaltē, nekur citur Latvijā neredzēsiet!


Vijciema čiekurkaltē ir ko redzēt! Foto: Vilnis Spundiņš

Ziemeļvidzemes Ģeoparka ekspedīcija Vijciema pagastā apmeklēja arī Mādžīnas purva akmeni, kura sūnas sensenos laikos lietotas dziedniecībā, apraudzīja etnogrāfiski vērtīgo Ielīcu viensētu, kur padomju laikos filmēta Rīgas kinostudijas klasika – filma „Pūt vējiņi”, vietējā zinātāja pavadībā nokļuva mežos pie Ielīcu dores priedes, kas ir senās biškopības piemineklis, un iepazina vēl daudz un dažādus objektus.

Ekspedīcijas vadītājs: vēsturnieks Andris Grīnbergs
Skatījumi: 1599 | Datums: 04.06.11

21. un  22. maijā Ziemeļvidzemes Ģeoparks rīko šogad jau otro ekspedīciju, kuras gaitā būs plaša un daudzveidīga programma.

Pirmā dienā - izstādes atklāšana Ķoņos, pēc tam kultūras mantojuma objektu iepazīšana Jeru pagastā, bet pēcpusdienā dosimies uz noslēpumainiem akmeņu krāvumiem Naukšēnu pagasta mežos.

Otrā dienā - kā jau tradicionāli - Ģeoparka apkārtnes iepazīšana. Dosimies apciemot Vijciema pagastu (bij.Valkas rajonā, starp Valku un Smilteni). Vijciema pagastā paredzēta tikšanās un kopīga objektu apmeklēšana ar Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma projekta (2010.g.) Vijciema pagasta inventarizētāju Rudīti Gulbi. Apmeklēsim līdz šim nezināmu dižpriedi, teiksmaino Mādžīnas purva akmeni, ko daži pētnieki pat nav varējuši atrast, etnogrāfisko Ielīcu viensētu, kur filmēta kino klasikas zelta fonda filma "Pūt Vējiņi", tāpat arī unikālo (LV vienīgo) Čiekurkalti un vēl citus dabas un kultūras mantojuma objektus.

Laipni aicināts ikviens piedalīties gan abu dienu pasākumos, gan var arī pievienoties tikai sestdien vai svētdien. Vajadzības gadījumā, ņemot līdzi guļammaisus, Rūjienā nodrošinājums ar bezmaksas naktsvietu.

Tikšanās vietas:
Sestdien, 21.maijā: pulkstens 10.00 Ķoņu pagasta pārvaldes māja ("Celtnieki", turpat arī Ķoņu bibliotēka), galvenā ceļa malā, 2 km no Rūjienas.
Svētdien, 22.maijā: pulkstens 10.00 Vijciema centrā, laukumā (pie nesen nodegušā kultūras nama).

Papildus informācija: Dainis Ozols (T.: 26527214).
Skatījumi: 1347 | Datums: 16.05.11

22. un 23.aprīlī notika Ziemeļvidzemes Ģeoparka pirmā šīgada ekspedīcija, kas turpināja iepriekšējā gadā iesāktās tradīcijas un aizsāka sistemātisku dabas un kultūras mantojuma objektu apzināšanu un izpēti Ģeoparka teritorijā.

Pirmajā dienā apsekots un pētīts tika Jeru pagasta kultūras mantojums. Šovasar kultūras mantojuma apzināšanu Rūjienas un Naukšēnu novadā varam veikt pateicoties finansu līdzekļiem ekspedīciju degvielai, ko piešķīris Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pētījumu sezonas laikā plānots sistemātiski apsekot visus abu novadu pagastus un pētīt visa veida kultūras mantojuma objektus – noskaidrot to pašreizējo stāvokli, veikt mērījumus, fotografēt un pēc tam informāciju ievietot Ziemeļvidzemes Ģeoparka mājas lapā. Savukārt nākamgad plānots pievērsties Mazsalacas novadam, kas daļēji pētīts 2007.gadā Latvijas Petroglifu centra Salacas iežu atsegumu apzināšanas projekta ietvaros, kā rezultātā izzināti arī daudzi kultūras mantojuma objekti, kas atrodas Salacas un tās pieteku ielejās.

Pagājušā gadā Ziemeļvidzemē notika Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projekts, kura ietvaros Jeru pagasta inventarizētājs Juris Alps bija fiksējis lielu skaitu dažādu objektu. Tos, kas attiecas uz kultūras mantojumu Jeru pagasta teritorijā Ģeoparka ekspedīcijas pirmajā dienā devāmies apsekot un novērtēt. Īpaša uzmanība tika pievērsta pagastā atrodamiem seniem biškopības lieciniekiem – dores kokiem. Novērtējot tos, daļa no potenciālajiem bišu kokiem apstiprinājās, daļa tika novērtēti kā mazticami vai pat koki ar dabiskiem dobumiem, bet vienu līdz šim nezināmu dores liepu pie Aņģu mājām izdevās atklāt tieši ekspedīcijas laikā.


Dores liepas iepazīšana Jeru pagastā pie Aņģu mājām. Foto: Andris Grīnbergs.

Ģeoparka ekspedīcijas otrajā dienā, kā tradicionāli ierasts, devāmies iepazīt un izzināt Ziemeļvidzemes Ģeoparkam netālu esošās kaimiņteritorijas. Šoreiz braucām uz apvidu starp Valmieru un Aloju. Otrās dienas programmā bija vairāki Velnakmeņi Kocēnu un Braslavas pagastā, ievērojami dižkoki Dikļu un Brīvzemnieku pagastā, kā arī divi skaisti dižakmeņi Alojas apkārtnē. Ekspedīcijas otrās dienas pasākumi šoreiz bija apmeklēti ļoti kuplā skaitā. Nākamā ekspedīcija tiek plānota maija otrā pusē.

Andris Grīnbergs, vēsturnieks.


Ekspedīcijas aktivitātes pie Paistalu Velnakmens Kocēnu pagastā. Foto: Vilnis Spundiņš.


Ekspedīcijas otrās dienas dalībnieki Neikenkalniņā Dikļos, kur 1864. gadā notikuši pirmie dziesmu svētki. Foto: Vilnis Spundiņš.
Skatījumi: 1699 | Datums: 14.05.11