» Jaunumi


« 1 2 ... 5 6 7 8 9 ... 11 12 »
Foto - Rudzīšu akmens

Par 2012.gada ģeoloģisko objektu ir izvēlēts Rudzīšu akmens, kas atrodas Kurzemē, Kuldīgas novada Laidu pagastā. Rudzīšu akmens ir 4,7 m garš, 3,6 m plats un līdz 2,2 m augsts kaļķakmens blāķis. Iezī konstatētās fosīlijas ļauj spriest, ka kaļķakmens ir veidojies silūra periodā (t.i pirms 410-435 milj. gadu) ekvatora tuvumā, siltā, koraļļiem bagātā jūrā. Pirms vairāk nekā 10 000 gadiem ledājs to atnesis no, iespējams, Sāmsalas, kur atrodami līdzīgu silūra iežu atsegumi. Kaļķakmens ir ievērojami neizturīgāks par magmatiskajiem iežiem, un parasti ledājs šādus nogulumiežu atrauteņus sadrupina sīkos oļos. Tomēr šeit saglabājies paliels bluķis, kaut arī vairāk kā 100 km pārvietots.

Rudzīšu akmens ir novietojies Rietumkurzemes augstienes austrumu malā, izteikta gravas veida pazeminājuma nogāzē netālu no Rudzīšu un Kalniešu mājām. Pazeminājums ir kā atzars vairākus kilometrus garai senlejai, kas stiepjas paralēli izteiktai ledāja malas (marģinālajai) nogāzei, kas nodala augstieni no Pieventas zemienes. Akmens savā tagadējā vietā ir nonācis izkūstot no kustību beigušā šļūdoņa pamatnes. Interesanti, ka tas ir novietojies Rietumkurzemes augstienes šaurākajā vietā, kur tikai 8 km nodala Pieventas un Rietumlatvijas zemienes. Akmens izcelsmes vieta ir silūra kāple (glints), kas stiepjas cauri Monzunda arhipelāgam un ietiecas Baltijas jūras centrālajā daļā. Trauslais un plaisainais akmens, kas veidots no silūra kaļķakmens ir unikāls veidojums, un vienīgais tāds Latvijā. Tas ir zinātnei ļoti nozīmīgs, jo liecina par ledāja dinamiku un degradācijas procesiem pēdējā apledojuma laikā.


Foto - Pasākuma dalībnieki izzina akmens ģeoloģisko izcelsmi.
 

Foto - Norāde no lielceļa uz akmeni.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Rudzīšu akmens nominēšanu par Latvijas 2012. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Kuldīgas novada dome, Kuldīgas tūrisma attīstības centrs un Ziemeļvidzemes Ģeoparks.

Foto: Dainis Ozols

 

Skatījumi: 1801 | Datums: 10.01.12

Oktobra beigas ekspedīcijas rīkošanai ir visai sarežģīts laiks – dienas jau samērā īsas, laika apstākļi visai miglaini un var būt arī lietus. Papildus dabas untumiem visu sarežģī pulksteņu pārlikšana uz ziemas laiku. Tomēr arī pavēlā rudenī ir atrodami pozitīvi momenti ekspedīciju darbā – vairs netraucē odi un dunduri, un mežu brikšņos lielākā daļa lapu jau nobirušas, kas dod iespēju tos pārredzēt nesalīdzināmi labāk kā pirms dažiem mēnešiem.

Pie dižakmeņiem Naukšēnu mežos

Ģeoparka ekspedīcijas pirmā dienā – 29.oktobrī tiekamies Rūjienas centrā un dodamies veikt Naukšēnu pagasta dabas un kultūras mantojuma objektu apsekošanu un izpēti. Lai arī šis pagasts jau pamatīgi pētīts vairākās iepriekšējās ekspedīcijās un zināmi daudzi un dažādi dabas un kultūras mantojuma objekti, tur tomēr atkal ir ko darīt. Vasarā laikraksti un interneta portāli ziņoja, ka folkloras pētnieki Rūtas Jirgensones vadībā atklājuši divus līdz šim nezināmus dižakmeņus Naukšēnu novadā. Viens no pirmās dienas uzdevumiem bija abus šos jaunatklātos objektus apsekot un novērtēt.

Vispirms devāmies uz Veckulpju dižakmeni, kas meklējams izcirtumu brikšņos Piksāru apkārtnē. Piramidālās formas akmens ir 4,8 m garš, 2,9 m plats un līdz 2,3 m augsts, tā tilpums – 12 kubikmetri. Tas ir ne tikai izmēros liels, bet arī kultūrvēsturisks akmens. Folkloras liecības vēsta, ka pie akmens naktīs uzdarbojoties raganas.

Pēc Veckulpju dižakmens izpētes devāmies tālāk mežos un izzinājām akmeņu krāvumus brikšņainā apvidū starp bijušajām Kurģu un Bērzupes mājām. Pētot zaļi apsūnojušos akmeņu krāvumus, kas savulaik likti pa seno lauksaimniecības zemju un īpašumu robežām, izdodas atrast arī divus robežakmeņus. To likšanas vietas abos gadījumos sakrīt ar akmeņu krāvumu virzieniem un tikai vēlreiz apliecina, ka krāvumi veidoti tieši pa robežām. Daudzu simtu metru kopgarumā esošie akmeņu krāvumi ir vērtīgs kultūras mantojuma objekts, kas daudzviet Latvijā vairs nav saglabājies, jo vēlākos laikos tie izmantoti dažādām celtniecības vajadzībām.

Pēcpusdienā apsekojam arī otru folkloristu šovasar jaunatklāto dižakmeni Naukšēnu pagastā – Jaunumpuļu akmeni. Pēc saviem izmēriem tas gan izrādās tikai vietējas nozīmes dižakmens, jo tā apjoms aprēķinos sanāk ap 8 kubikmetriem. Tomēr folkloras liecības par to ir ļoti daudzveidīgas. Jaunumpuļu akmens kādreiz 1930.gados bijis minēts Naukšēnu pamatskolas skolēna Voldemāra Kalniņa folkloras pierakstos. Tajos rakstīts, ka akmens senāk esot bijis augstāks, bet, tā kā uz tā dejojuši velni, tas "kļuvis zems un plats". Teikā atzīmēts arī, ka uz tā tikusi likta maize vai kas cits no jaunās ražas. Jaunumpuļu akmens, balstoties uz folkloras liecībām, tieši vērtīgs kā kultūrvēsturisks objekts, kā sena kulta vieta, kas būtu jāiekļauj arheoloģisko pieminekļu sarakstā.

Mazzināmā Sēļu pagasta bagātības

Ģeoparka ekspedīcijas otrās dienas aktivitātes notika Sēļu pagastā, kas atrodas starp Rūjienu un Mazsalacu, un salīdzinoši ar apkārt esošajiem pagastiem ir palicis nostāk un līdz ar to mazāk pazīstams. Tomēr šajā apvidū ir diezgan daudz kultūrvēsturisku vērtību, un ļoti plašā laiku apjomā – sākot no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Sēļu pagastā apsekojām divas nezināmos laikos krautas akmeņu krāvumu akas, kādas kādreiz bijušas daudzviet, bet nu vairs saglabājušās maz. Piemēram, Jēču mājvietā redzamas vairs tikai ēku pamatu drupas un viss ieaug brikšņos. Savukārt vecā akmeņu krāvuma aka ir kā melns caurums zemē, kur tumsā var iekrist neuzmanīgs cilvēks vai dzīvnieks. Būtībā šī vismaz 4 metrus dziļā aka ir celtniecības piemineklis, ko būtu vērts saglabāt, bet vispirms ierobežojot ar sētiņu vai uzliekot vāku, lai neatgadās, kas traģisks.

Sēļu pagastā ekspedīcijā apsekojām arī Kankšu Medus liepu, Idus parku un koka vējdzirnavu vraku, un vēl daudzus citus maz zināmus kultūrvēsturiskus objektus. Tos izzinājām mērot, fotografējot, fiksējot koordinātes un aptaujājot satiktos vietējos iedzīvotājus. Liela daļa no šiem Sēļu pagasta objektiem apzināti 2010.gadā, kad Ziemeļvidzemē notika Valsts Mežu dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projekts, un tagad balstoties uz pērn savākto informāciju iespējams kvalitatīvi turpināt izpēti. Iespējams, ka Sēļu pagasta nomaļākos nostūros varētu tikt atrasti arī vēl līdz šim nezināmi dabas un vēstures objekti.

Ziemeļvidzemes Ģeoparka kultūras mantojuma objektu apsekošanu un izpēti 2011.gadā atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pētījumus plānots turpināt atkal nākamgad, kad atkal tiks organizētas vairākas ekspedīcijas.

Teksts un foto – Andris Grīnbergs,
Ziemeļvidzemes Ģeoparka kultūras mantojuma speciālists.


Tiek mērīts Veckulpju dižakmens apkārtmērs


Kankšu Medus liepa Sēļu pagastā


Grūti apskatāmā Jēču akmeņu krāvuma aka
Skatījumi: 1855 | Datums: 04.11.11

1. diena - 29. oktobris.
Tikšanās vieta 9.30 Rūjienā, stāvlaukumā pretim autoostai un veikalam Top (tas viss ir pašā centrā, blakus avīžu kioskam). Pirmajā dienā dodamies uz Naukšēnu pagasta austrumu galu un mežainajā apvidū ap Piksāriem skatam divus mazzināmus, nesen folkloristu atklātus dižakmeņus, noslēpumainus akmeņu krāvumus un meklējam vēl kaut ko jaunu. Iespējami dažādi objekti "bonusā". Pa nakti esam zem jumta, bet līdzi jāņem guļammaiss ar paklājiņu! Vietas pietiks visiem.

2. diena - 30. oktobris.

No rīta - 8.30 Ģeoparka sapulce. 2. dienas ekspedīcija sākas pēc sapulces - tikšanās 10.30 turpat Rūjienā, stāvlaukumā pretim autoostai, blakus avīžu kioskam. Laiki pēc jaunā laika! 2. dienā dodamies iepazīt Sēļu pagastu: skatīsim medus liepu un akmeņu krāvuma aku, un citus objektus, meklēsim arī ko jaunu, jo šajā pagastā viss vēl iespējams. Tas ir salīdzinoši ļoti maz zināms, kaut gan apdzīvots jau kopš akmens laikmeta.

Ziemeļvidzemes Ģeoparks gaida!
Skatījumi: 1446 | Datums: 24.10.11