» Jaunumi


« 1 2 ... 5 6 7 8 9 10 11 »
1. diena - 29. oktobris.
Tikšanās vieta 9.30 Rūjienā, stāvlaukumā pretim autoostai un veikalam Top (tas viss ir pašā centrā, blakus avīžu kioskam). Pirmajā dienā dodamies uz Naukšēnu pagasta austrumu galu un mežainajā apvidū ap Piksāriem skatam divus mazzināmus, nesen folkloristu atklātus dižakmeņus, noslēpumainus akmeņu krāvumus un meklējam vēl kaut ko jaunu. Iespējami dažādi objekti "bonusā". Pa nakti esam zem jumta, bet līdzi jāņem guļammaiss ar paklājiņu! Vietas pietiks visiem.

2. diena - 30. oktobris.

No rīta - 8.30 Ģeoparka sapulce. 2. dienas ekspedīcija sākas pēc sapulces - tikšanās 10.30 turpat Rūjienā, stāvlaukumā pretim autoostai, blakus avīžu kioskam. Laiki pēc jaunā laika! 2. dienā dodamies iepazīt Sēļu pagastu: skatīsim medus liepu un akmeņu krāvuma aku, un citus objektus, meklēsim arī ko jaunu, jo šajā pagastā viss vēl iespējams. Tas ir salīdzinoši ļoti maz zināms, kaut gan apdzīvots jau kopš akmens laikmeta.

Ziemeļvidzemes Ģeoparks gaida!
Skatījumi: 1385 | Datums: 24.10.11

Pirmās ziņas par dižakmeni Ipiķu pagasta nomalē, mežā uz Latvijas – Igaunijas robežas 2010.gadā sniedza Valsts Mežu Dienesta Kultūras mantojuma apzināšanas projekta Ipiķu pagasta inventarizētājs Mārtiņš Līdums. Līdz tam nekas par šādu lielu akmeni nebija zināms. 2011.gada oktobra sākumā Ziemeļvidzemes ģeoparka eksperti devās uz robežas esošo akmeni izpētīt un novērtēt.

Pēc Mārtiņa Līduma sniegtajām norādēm akmeni atradām samērā viegli. Robeža pati par sevi ir samērā viegli atrodams orientieris. Konkrētā posmā tā gan nedaudz sākusi aizaugt ar brikšņiem, tomēr lielais akmens sasniedzams diezgan viegli. Akmenim dots Pārrobežu dižakmens nosaukums. Un pilnīgi pamatoti – akmens atrodas tieši uz robežas: puse no tā Latvijai, otra puse – Igaunijai. Tieši pāri akmens platajai mugurai uzkrāsots melnbalts robežas marķējums.

Veicot akmens uzmērīšanu, secinājām, ka tas ir pat lielāks nekā sākotnēji novērtēts. 5,4 m garais, 3,8 m platais un 2,6 m augstais granītpegmatīta bluķis ir gandrīz 14 metru apkārtmērā un 24 kubikmetrus liels. Akmens virsmā izpētes rezultātā atrodam arī vēsturiskus iekalumus, kas slēpušies zem sūnām un līdz šim palikuši nepamanīti. Pašā akmens augšā iekalts skaitlis 380 un trīsstūris ar punktu vidū un 15 cm garu līniju tā augšējā stūrī, kas norāda robežas virzienu. Otrs iekalums atrodas akmens virsmas Latvijas puses malā – tur iekalta parasta robežzīme: 11 x 14 cm liels krustiņš ar 2 cm dziļu punktu vidū. Mazākais iekalums liecina, ka pie akmens bijusi arī zemnieku saimniecību zemju robeža.

Tā nu sanāk, ka šis ir jau otrais mums un igauņiem kopīgais dižakmens. Līdz šim bija zināms, ka Latvijas un Igaunijas robeža ir tieši pāri Urgu Zviedru akmenim, kas atrodas Rūjienas novada Lodes pagasta ziemeļos, arī Ziemeļvidzemes Ģeoparka teritorijā. Tas ir jau sen labi pazīstams senais robežakmens, kas bagāts vēsturiskiem iekalumiem. Urgu Zviedru akmeni, kas ir ne vien kultūrvēsturiski nozīmīgs akmens, bet arī 10 kubikmetrus liels dižakmens, 2008.gadā izpētīja Latvijas Petroglifu centra Valmieras rajona dižakmeņu pētniecības projekta ekspedīcija.

Teksts un foto – Andris Grīnbergs


Pārrobežu dižakmens atrodas tieši uz Latvijas – Igaunijas robežas


Iekalumi dižakmens virsmā

Skatījumi: 1941 | Datums: 10.10.11

25. un 26.augustā Sāmsalā notika Ziemeļeiropas Ģeoparku konference, kurā plašākai sabiedrībai tika prezentēts pagājušā gadā Igaunijā izveidotais Sārtes Silūra Ģeoparks (Saarte Silurimaa Geopark). Tas izveidots Sāmsalā, ietverot arī vairākas tās tuvumā esošās mazās salas.

Igaunijas ģeoparka rīkotajā starptautiskajā konferencē piedalījās pārstāvji no daudziem Eiropas ziemeļdaļas ģeoparkiem – no Norvēģijas, Somijas, Islandes, Latvijas, kā arī pārstāvji no Lietuvas Ģeoloģijas inspekcijas un Ventas reģionālā parka. Vistālāk braukusī konferences dalībniece bija arheoloģe un ģeoloģijas zinību popularizētāja no Itālijas.

Uz šo starptautisko konferenci devās arī Ziemeļvidzemes Ģeoparka delegācija triju cilvēku sastāvā – ģeoparka vadītājs, ģeologs Dainis Ozols, ģeogrāfe Vita Turuka un vēsturnieks Andris Grīnbergs. Latvijas pārstāvji konferencē piedalījās ne tikai kā vērotāji no malas, bet arī aktīvi dalībnieki – uzstājās ar divām prezentācijām. Dainis Ozols izstāstīja par mūsu ģeoparka izveidi, teritoriju, ievērojamākajām vietām un objektiem, patreizējām aktivitātēm un tuvākajiem plāniem, bet Vita Turuka – par publicitāti, atpazīstamību un mājas lapas attīstību. Savukārt Andris Grīnbergs konferences dalībniekus iepazīstināja ar Ziemeļvidzemes Ģeoparka bagāto un daudzveidīgo kultūras mantojumu, jo ģeoparki nav tikai ģeoloģiski vērtīgas vietas, bet tām ļoti nozīmīgs ir arī kultūras mantojums, tai skaitā arheoloģijas pieminekļi, senās kulta vietas un vēl daudz kas cits. Šī konference bija arī lieliska iespēja nodibināt un veicināt mūsu starptautiskos kontaktus, īpaši ar tuvāko valstu pārstāvjiem.

Pēdējos gados ģeoparku attīstība Eiropā ļoti strauji pieņemas spēkā. Piemēram, 2009.gadā, kad tika dibināts Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Vācijā tolaik bija pieci ģeoparki, bet tagad to skaits sasniedzis jau 18! Arī Igaunijā varēja pārliecināties, ka viņu pirmā ģeoparka attīstība ir aktīva un apjomīga. Par to liecināja arī konference, kas bija noorganizēta ļoti labā līmenī, un kuru apmeklēja ļoti dažādu nozaru un specialitāšu pārstāvji. Un to var teikt gan par zinātnisko pusi, gan par praktiskajiem un biznesa jautājumiem. Viens no pirmajiem referentiem konferencē bija Igaunijā ievērojamais ģeoloģijas profesors, akadēmiķis Anto Raukas. Tāpat pārsteidzoša bija vietējo pašvaldību vadītāju līdzdalība – sākot ar Sāremā rajona vadītāju un beidzot ar mazo pagastu pārvaldniekiem, kas ne vien visi bija klāt un teica ievadrunas, bet arī konferences dalībniekus laipni sagaidīja savās teritorijās. Varēja labi redzēt, ka igauņi ir visai ātri sapratuši, ka ģeoparks ir ļoti perspektīvs attīstības virziens pat tādā tūristu iecienītā vietā kā Sāmsala.


Igaunijas pirmā ģeoparka vadītāja Ērika Thalheima.


Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvji konferencē.


Kālī ciemā iekārtots iespaidīgs ģeoloģijas muzejs no dolomītiem celtā ēkā.


Pie Anglas vējdzirnavām uzbūvēts kultūras mantojuma centrs.


Savukārt lielajā Kāli meteorīta krāterī tika rīkots koncerts.

Teksts un foto: Andris Grīnbergs
Skatījumi: 1804 | Datums: 28.08.11