« Aprīlis 2021 » | ||||||
Pr | O | T | C | Pk | S | Sv |
1 | 2 | 3 | 4 | |||
5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 |
12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 |
19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 | 25 |
26 | 27 | 28 | 29 | 30 |
- 2010 Aprīlis
- 2010 Maijs
- 2010 Jūlijs
- 2010 Novembris
- 2011 Janvāris
- 2011 Marts
- 2011 Aprīlis
- 2011 Maijs
- 2011 Jūnijs
- 2011 Augusts
- 2011 Oktobris
- 2011 Novembris
- 2012 Janvāris
- 2012 Novembris
- 2014 Maijs
- 2014 Augusts
- 2014 Septembris
- 2014 Oktobris
- 2015 Janvāris
- 2015 Maijs
- 2016 Janvāris
- 2016 Aprīlis
- 2016 Oktobris
- 2017 Janvāris
- 2019 Janvāris
- 2019 Februāris
- 2019 Maijs
- 2019 Augusts
- 2020 Janvāris
- 2020 Septembris
- 2021 Janvāris

Projekts "Neiepazītā Ziemeļlatvija" ir veiksmīgi realizējies. Īpašs prieks par devonam un smilšakmeņiem veltīto ekspozīciju Mazsalacas muzejā, kuras zinātnisko daļu (teksti, attēli, kolekcijas...) izveidoja Latvijas Universitātes ģeologi. Foto - devonam un smilšakmeņiem veltītā ekspozīcija Mazsalacas muzejā. Sākotnējā informācija par projektu: 2016. gada septembrī saņemts Latvijas vides aizsardzības fonda padomes sēdes lēmums par projekta “Neiepazītā Ziemeļlatvija” apstiprināšanu (projekta reģ. nr. 1-08/199/2016), kas jūlijā tika iesniegts aktivitātē “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.
Skatījumi: 1226 |
Datums: 07.10.16
|
Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Latvijas Gada ģeovietu. Plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā par Gada ģeovietu 2016 tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām. Foto - Gada ģeovietas pasākuma laikā pie Ketleru atsegumiem - profesors Ģirts Stinkulis skaidro atsegumos redzamo iežu veidošanos. Ketleru atsegumi no ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas vispilnīgāk pārstāv konkrētā augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļu un kalpo par šīs daļas etalonu. “Mazs solis Ventastegai, bet liels – dzīvības evolūcijai!” Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu unikālu notikumu dzīvības evolūcijā kā mugurkaulnieku iznākšanu no okeāna sauszemē. Šajā vietā, pirms aptuveni 365 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta jūras krasta zona, kurā dzīvoja senākais no zināmajiem četrkāju radījumiem – “Ventastega” (Ventastega curonica). Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausa un citi kauli, zvīņas, zobi), gan arī tā pēdu nospiedumi. Foto - Gada ģeovietas pasākuma laikā - profesors Ervīns Lukševičs tur rokās senā četrkāja Ventastega curonica modeli dabīgā lielumā. Par senajiem vides apstākļiem liecina smilšakmeņos novērojamais slāņojums un minerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir ne līdz galam izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamas augu sakņu fosīlijas, kā arī neliels ūdenskritums un nišveida iedobe. Foto - Ketleru ūdenskritums - pār lejējāko no Ventas krasta atsegumiem. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa regulāri veic padziļinātus pētījumus Ketleru atsegumos atrodot daudzveidīgas fosīlās atliekas. Pasākums Gada ģeovietā 2016. Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas 2016 nominēšanu atbalsta Skrundas novada pašvaldība, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Dabas aizsardzības pārv ... Lasīt tālāk »
Skatījumi: 1296 |
Datums: 26.04.16
|
2016
Skatījumi: 1278 |
Datums: 25.01.16
|