» Jaunumi


« 1 2 3 4 5 6 ... 10 11 »

Ziemeļvidzemes daba un vēsturiskās vietas glabā daudz neizzinātu noslēpumu. Kapsētas ir īpaša vide, kurā pārmaiņas notiek salīdzinoši lēnāk nekā citviet. Tā ir vide, kur atspoguļojas dažādu gadsimtu, tautību, kultūru, turīguma un trūcīguma, kā arī laika ziņā - ilgākas un īslaicīgas tradīcijas. 2014.gada pētījumu sezonā, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, lielā daļā Ziemeļvidzemes – bijušo Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijās – tika izzinātas kapsētas un pētīta kāda aizgājušo laiku tradīcija.


Viena no divām Matīšu kapu kroņa vannām. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Mūsdienās tā vairs nedara

Pagājušā gadsimta pirmā pusē, apmēram līdz 2.pasaules kara laikam Latvijā bija visai izplatīta tradīcija uz kapiem nest ne tikai ziedu, lapu un skuju koku zaru vainagus, bet arī tādus, kas izgatavoti no dažādiem metāliem, un, kas saglabājas ilgāk nekā no dabas materiāliem veidotie. Šos metāla izstrādājumus parasti iegādājās tieši uz bērēm, un kapos nogādāja tieši bēru norises dienā. Ir pamats domāt, ka metāla vainags bija salīdzinoši dārgāks pirkums par parastu vainagu, un to varēja atļauties varbūt ne katrs, kas gribētu. Sākotnēji mēs vispirms šīs tradīcijas sakarā pamanījām bleķa vannas ar vainagiem iekšā, bet tagad noskaidrojies, ka šādi metāla vainagi bijuši arī atsevišķi (bez vanniņas), un domājams, ka tie – vienkāršākie, bijuši pat senākos laikos. Tā laika gaitā, redzot, ka mūsu mainīgajā klimatā metāla vainagi samērā ātri bojājas, tos sāka komplektēt arī kopā ar tam piemērotu iepakojumu – tautas un pētnieku valodā īsi sakot, vanniņu. Pētījumu gaitā atklājās vēl dažādi interesanti vainagu noformēšanas un saglabāšanas paņēmieni, kā arī vēlāk piemēroti risinājumi jau kapos esošu kroņu ilgākai saglabāšanai. Taču laiki mainās, un arī tradīcijas mainās un izzūd. Tā zūd arī metāla vainagu (metāla kroņu) tradīcija. Pēc 2.pasaules kara faktiski ir notikusi šīs tradīcijas izzušana, un tas, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ir šīs tradīcijas pēdējie atlikumi.

Ko mēs zinājām projektu uzsākot?

Jau pirms Ziemeļvidzemes kapsētu izpētes projekta uzsākšanas bija zināms, ka dažās vietās šādas kroņu vannas ir saglabājušās un apskatāmas. Laika posmā no 2010. līdz 2013.gada beigām bija sanācis apsekot metāla kroņu vannas Matīšu kapos (divas), Kauguru kapos (viena) un Alūksnes kapos (viena). Tās bija nofotografētas un vairumā gadījumu arī izpētītas, fiksējot izmērus un veicot nelielu objekta aprakstu. Redzot, ka tieši Ziemeļvidzemē ir cerības vēl atrast un izpētīt šīs tradīcijas pēdējos pierādījumus, radās doma, ka nepieciešams šāds izpētes projekts, kura ietvaros tiktu apsekotas kapsētas un meklēti tradīcijas atlikumi. Gan jau zināmas trīs vietās, gan vēl apzinātos objektus, projekta gaitā bija plānots pēc vienotas metodikas izpētīt. Īsu brīdi pirms projekta uzsākšanas – 2013.gada rudenī, pārbaudot ziņas par šādu metāla vainagu vanniņu esamību Strenču kapos, netika atrasts nekas, un tas bija vēl viens pamudinājums pasteigties, jo ar katru gadu šīs tradīcijas liecības paliek arvien mazāk un mazāk. ... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 2114 | Datums: 24.10.14

Korkuļu pasākuma sākums pie stenda

Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks"  ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu realizē projektu "Zemes mantojuma iepazīšana un saglabāšana" (projekta nr.1-08/14/2014). Projekta mērķis ir popularizēt ģeoloģijas zinības un Latvijas ģeoloģisko mantojumu. Tas nepieciešams tādēļ, ka skolu jaunatnes un cita veida publikas zināšanas par sava novada, savas valsts zemes dzīļu uzbūvi lielākoties ir stipri nepilnīgas. Zināšanu trūkums kavē dabas resursu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un rada draudus ģeoloģiskā mantojuma vērtību saglabāšanai.

Katrā zemē ir sava, īpaša ģeoloģiskā situācija, derīgie izrakteņi un zinātniski nozīmīgs ģeoloģiskais mantojums. Līdz ar to, atšķirībā no dzīvās dabas saglabāšanas, ģeoloģijas jomā ir ievērojami mazāk starptautisku direktīvu un regulu, kas mūsu valsts iedzīvotājiem uzliktu par pienākumu saglabāt nedzīvās dabas vērtības. Attiecīgi, daudz lielāka atbildība par ģeoloģiskā mantojuma saglabāšanu gulstas uz mūsu pašu – Latvijas valsts pilsoņu, speciālistu, amatpersonu, zemes īpašnieku un lietotāju, un visu citu pleciem.

Projektā jau ir notikuši sekojoši pasākumi:

1. Organizēts viens publisks pārgājiens-ekspedīcija ģeoloģiskā mantojuma izpētei Rūjas senlejā (Rūjienas un Naukšēnu novados) piesaistot to Vispasaules Zemes dienai (22. aprīlim). Piedaloties Rūjienas, Naukšēnu un Jeru skolu skolēniem (kopskaitā ap 50 cilvēki) ar kājām izstaigājām Rūjas senlejas posmu Kalnkrogs-Jeri-Tediņi-Naukšēni (abus krastus) apskatot esošos dabas pieminekļus (piem., Jeru atsegumi) un pārbaudot informāciju par iespējamiem dižakmeņiem, kultūrvēsturiskiem akmeņiem, avotiem, avoksnājiem un citām dabas un kultūrvēstures vērtībām. Atradām pāris avotus, piefiksējām atkritumu izgāšanu nevietā un paši savācām vairākus maisiņus ar dažādu drazu. Bet galvenais ieguvums bija, ka dalībnieki guva jaunu un pilnīgāku skatījumu uz ievērojamo reljefa veidojumu - Rūjas senleju. Noslēgumā dzērām tēju atpūtas vietā pie Kābeles pilskalna.

2. Organizētas divas talkas Jēču dabas izziņas takā, atbrīvojot no apauguma dabas pieminekli Kraujiņu akmens un ģeoloģiski interesantus akmeņus un akmeņu krāvumus. Arī šis pasākums ar nedaudz dienu nobīdi tika piesaistīts Vispasaules Zemes dienai. Talku noslēgumos bija kopīga tējas dzeršana pie Pugu akmeņu krāvumiem un  takas galā atpūtas vietā pie Jēču dzirnavām.

3. Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks iesaistījās Latvijas 2014. Gada ģeoloģiskā objekta (Korkuļu ūdensrijējs) nominācijas pasākuma organizācijā Jaunjelgavas novadā sadarbībā ar biedrību Latvijas Petroglifu centrs. Biedrība palīdzēja ģeoloģijas speciālistiem no Latvijas Universitātes atkļūt no Rīgas, lai nolasītu lekcijas par savdabīgā ģeoloģiskā veidojuma izcelsmi. Arī biedrības vadītājs Dainis Ozols uzstājās ar priekšlasījumu par Korkuļu ūdensrijēja teritorijas reljefa veidošanos. Pasākuma gaitā apskates vietās tika uzstādīts stends ar informāciju par teritorijas ģeoloģiskajām un citām dabas un kultūrvēstures vērtībām. Stenda informācijas sagatavošanu un maketēšanu veica biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks dotā projekta ietvaros.

Pasākumi, kas vēl priekšā:

Tiek organizētas 4 mācību ekskursijas „Iepazīsti un kolekcionē akmeņus!” Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadu skolēniem un citiem interesentiem, piesaistot tās Eiropas ģeoloģiskā mantojuma dienai – septembra pēdējai sestdienai. Pirmā ekspedīcija Teimu karjerā jau notika 22. septembrī, kad ar Rūjienas vidusskolas skolēniem ievācām akmeņu kolekciju skolai.

Šobrīd ir ieplānotas akmeņu vākšanas ekspedīcijas 25. septembrī pl. 8:30 Mazsalacas skolai (Dauģēnu karjerā) un 1. oktobrī pl. 9:00 Jeru skolai (Teimu karjerā). Naukšēnu skolai datums vēl tiek precizēts. Ekspedīcijās var piedalīties arī jebkurš interesents. Informācijai - kontaktēties ar Daini Ozolu (biodain [et] latnet.lv, t. 26527214). Ievāktās kolekcijas atsevišķās mācību nodarbībās skolās tiks izvietotas speciāli izgatavotās paraugu kastēs, katrā pa 40  paraugiem. Pasākumos izņemot talku paredzēta Latvijas Universitātes ģeologu un citu speciālistu iesaiste.

Korkuļi, ūdens iekrāsošana upītē

... Lasīt tālāk »
Skatījumi: 1204 | Datums: 26.09.14

Joprojām aktīvi turpinās Salacas sakopšanas darbi, ko biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks", piedaloties Mazsalacas novada pašvaldībai, veic ar Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansiālu atbalstu projekta "Salacas upes tīrīšana posmā no Mazsalacas līdz Ramatas ietekai" ietvaros (Līguma Nr. 1-20/153, LVAF apakšprogrammas "Vides aizsardzības projekti" projektu vadlīnija "Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, t.sk. dabas kapitāla izpratnē").

Upes attīrīšanu no kritušajiem, bebru nogāztajiem un palu ieskalotajiem kokiem veic SIA "Terra Logistics", darbus plānots pabeigt līdz septembra beigām. Process ir atbildīgs un darbietilpīgs – no Mazsalacas līdz Ramatas ietekai sākotnēji bija plānots izvākt ap 100m3 koksnes, taču jau šobrīd skaidrs, ka upe sevī slēpj daudz lielākus apjomus – vietām sanesumi Salacas tecējumu aizsprostojuši gandrīz pilnībā.   

Salacas tīrīšanas darbi, ko veic SIA "Terra Logistics" - ir, ko turēt!

Projekta ietvaros 15. un 29. augustā, un 4. septembrī  norisinājās talkas upes un tās krastu attīrīšanai no cilvēku radītiem atkritumiem, kā arī smilšakmens atseguma "Dauģēnu cirks" sakopšanai. Lielu paldies jāsaka visiem, kas atsaucās aicinājumam un iesaistījās sakopšanas darbos – lieliem un maziem laivotājiem, kam ar upē savāktajiem atkritumiem izdevās piepildīt teju 10 simtlitrīgus maisus (paldies arī "Puņmutu" saimniecei Veltas kundzei, kas pēc cītīgā darba deva iespēju talciniekiem atvilkt elpu pie ugunskura), Mazsalacas vidusskolas 10.klases skolēniem un audzinātājai Baibai Meļķei, kas izstaigāja Salacas krastus, lai arī tur nepaliktu zemē nosviestais un atstātais, kā arī tiem entuziastiem, kas kopīgiem spēkiem iesaistījās "Dauģēnu cirka" attīrīšanā no nokaltušajiem kokiem, krūmiem un kritalām.

Darbi uz smilšakmens atseguma ir sarežģīti, veicami īpaši uzmanīgi, izmantojot pat alpīnisma iemaņas – paldies tiem vietējiem iedzīvotājiem un biedrības "Ziemeļvidzemes ģeoparks", Dabas aizsardzības pārvaldes un Mazsalacas novada pašvaldības pārstāvjiem, kas iesaistījās! Īpašs paldies mazsalacietim Sandim Sudaram par "ūdenstransportu" un arboristam Uģim Kampusam par nepieciešamā inventāra nodrošināšanu talkas vajadzībām. Gandarījums, ka laivotājiem un atseguma apmeklētājiem nu paveras daudz plašāks un krāšņāks skats uz "Dauģēnu cirku".

Čaklie talcinieki Salacas attīrīšanai no atkritumiem 2014.gada 15.augustā Ramatas pagasta "Puņmutēs"

Mazsalacas vidusskolas 10.klases skolēni un audzinātāja Baiba Meļķe pie Dauģēnu dabas takas, piedaloties Salacas krastu sakopšanas talkā 2014.gada 4.septembrī

Laivotāji ar daļu sava guvuma - pilni maisi ar Salacā sasviestajām bundžām, pudelēm un citiem "dārgumiem"

... Lasīt tālāk »
Skatījumi: 1445 | Datums: 23.09.14