Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2017. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā.

Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 m uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna. Dzerkaļu kalns ir ļoti augsts – 286,3 m virs jūras līmeņa – tikai 3 metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei).

Dzerkaļu kalns viss ir apaudzis ar mežu, un iespaidu par to var iegūt tikai pa nelielu ainavas koridoru no Dzerkaļu māju puses, vai arī no skatu torņa Lielajā Liepukalnā. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana Dzerkaļu kalna virsotnē nav viegla. Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkaļs/dzierkalis/dzerkaļs – amatnieks, kas kaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu.

Dzerkaļu kalns ir veidojies leduslaikmeta šļūdoņa un tā kušanas ūdeņu iedarbē pirms 13-15 tūkstošiem gadu. Lielpaugura pamatu veido zemledāja apstākļos sabīdīti un sakrokoti morēnas mālsmilts nogulumi. Kalns atrodas Latgales augstienes augstākajā daļā, kas Latvijas reljefa kartē iezīmēta kā mālsegas pauguru (t.s., zvoncu) un kupolveida pauguru (t.s., kēmu) izplatības areāls. Gada ģeovietas izvirzīšana palīdzēs noskaidrot, kāda īsti ir Dzerkaļu kalna un tā apkārtnes pauguru un leju izcelsme.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas apzināšanu un izpēti, pievērst sabiedrības uzmanību līdz šim maz novērtētam dabas veidojumam. Pavasarī, kā tradicionāli jau desmito gadu tas notiek, Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotā vietā tiks novietots informācijas stends par Dzerkaļu kalnu. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi.

Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Dzerkaļu kalna kā Latvijas Gada ģeovietas  2017 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Daugavpils universitāte, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, un Rēzeknes novada pašvaldība ar Kaunatas pagasta pārvaldi.

Informācijas sagatavošanā izmantoti Dr. geol. Jura Soma materiāli; sagatavoja Dainis Ozols, biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks.

Foto: Dainis Ozols

Projekts "Neiepazītā Ziemeļlatvija" ir veiksmīgi realizējies. Īpašs prieks par devonam un smilšakmeņiem veltīto ekspozīciju Mazsalacas muzejā, kuras zinātnisko daļu (teksti, attēli, kolekcijas...) izveidoja Latvijas Universitātes ģeologi.

Foto - devonam un smilšakmeņiem veltītā ekspozīcija Mazsalacas muzejā.

Sākotnējā informācija par projektu:

2016. gada septembrī saņemts Latvijas vides aizsardzības fonda padomes sēdes lēmums par projekta “Neiepazītā Ziemeļlatvija”  apstiprināšanu (projekta reģ. nr. 1-08/199/2016), kas jūlijā tika iesniegts aktivitātē “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.
Projekta mērķis ir, īstenojot aktivitātes Naukšēnu, Rūjienas un Mazsaslacas novados, cildināt Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību, izcelt neparasto Latvijas galējo ziemeļu dabas un kultūrtelpu, novērtēt un saglabāt vēsturiskās dabas vērtības, radīt jaunas, motivējošas vides izziņas aktivitātes, vienlaicīgi veicinot iedzīvotāju vēlmi justies atbildīgiem pret apkārtējo vidi un novērtēt dabu kā neizmērojamu bagātību.
Projektu “Neiepazītā Ziemeļlatvija” īstenos 4 partneri -  Naukšēnu novada pašvaldība (vadošais partneris), Rūjienas novada pašvaldība, Mazsalacas novada pašvaldība un biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”.
Projekta ietvaros tiks veiktas 6 aktivitātes – Dīķeru parka dendroloģisko stādījumu ilgtspējas nodrošināšana (Naukšēnu novada, Ķoņu pagasts), Naukšēnu aktīvās atpūtas un izziņas takas izveide (Naukšēnu pagastā pie “Doktorāta”), Valtenberģu muižas parka ilgtspējas nodrošināšana (Mazsalacas novads), Smilšakmeņu ekspozīcijas izveide Mazsalacas muzejā (Mazsalacas novads), Rūjienas palieņu dabas takas izveide (Rūjienas novads) un Projekta ģeotelpiskās informācijas sistēmas sagatavošana.
Projekta kopējā summa EUR 46 115.93, no kuras Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansējums EUR 41 503.00. Projekts tiks realizēts no 2016. gada 26. septembra līdz 2017. gada 30. septembrim.
Naukšēnu novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 14 997.97, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 497.97.
Mazsalacas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 000, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 500.00.
Rūjienas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 337.96, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 803.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 534.96.
Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” kopējais projekta finansējums EUR 780.00, no kuriem LVAF finansējums EUR 700.00, biedrības līdzfinansējums EUR 80.00.
Projekts "Neiepazītā Ziemeļlatvija" veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Latvijas Gada ģeovietu. Plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā par Gada ģeovietu 2016 tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām.

Foto - Gada ģeovietas pasākuma laikā pie Ketleru atsegumiem - profesors Ģirts Stinkulis skaidro atsegumos redzamo iežu veidošanos.

Ketleru atsegumi no ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas vispilnīgāk pārstāv konkrētā augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļu un kalpo par šīs daļas etalonu. 

“Mazs solis Ventastegai, bet liels – dzīvības evolūcijai!”

Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu unikālu notikumu dzīvības evolūcijā kā mugurkaulnieku iznākšanu no okeāna sauszemē.

Šajā vietā, pirms aptuveni 365 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta jūras krasta zona, kurā dzīvoja senākais no zināmajiem četrkāju radījumiem – “Ventastega” (Ventastega curonica). Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausa un citi kauli, zvīņas, zobi), gan arī tā pēdu nospiedumi.

Foto - Gada ģeovietas pasākuma laikā - profesors Ervīns Lukševičs tur rokās senā četrkāja Ventastega curonica modeli dabīgā lielumā.

Par senajiem vides apstākļiem liecina smilšakmeņos novērojamais slāņojums un minerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir ne līdz galam izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamas augu sakņu fosīlijas, kā arī neliels ūdenskritums un nišveida iedobe.

Foto - Ketleru ūdenskritums - pār lejējāko no Ventas krasta atsegumiem.

Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa regulāri veic padziļinātus pētījumus Ketleru atsegumos atrodot daudzveidīgas fosīlās atliekas.

Pasākums Gada ģeovietā 2016.
2016. gada 1. maijā pl. 11:00 pie Ketleru atsegumiem tika organizēts izglītojošs pasākums. Pasākuma laikā tika atklāts informācijas stends, iepazīstināti interesenti ar Ketleru svītas iežiem, minerāliem un fosīlijām, kā arī demonstrētas seno dzīvnieku rekonstrukcijas.
Speciālistu lekcijas notika Ventas krastā pie atsegumiem.
Noslēgumā bija pārgājiens ģeologu pavadībā pa Ventas palieni līdz Gobdziņu klintīm, kopā aptuveni 5 km.

Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas 2016 nominēšanu atbalsta Skrundas novada pašvaldība, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Dabas aizsardzības pārv ... Lasīt tālāk »