Biedrība “Ziemeļvidzemes Ģeoparks” un Dabas aizsardzības pārvalde 11.maijā plkst.11:00 aicina uz izzinošu pārgājienu, kas veltīts 2019. gada Latvijas ģeovietai – Vidzemes jūrmalas stāvkrastiem.

Aktīvie krasta erozijas procesi, krāšņie devona iežu atsegumi, laukakmeņiem klātā krasta josla, krāsainie minerālu kliedņi un savdabīgā augu valsts Vidzemes jūrmalas stāvkrastu ainavu padara dinamisku un krāšņu visos gadalaikos, tāpēc teritorija ir iecienīts atpūtnieku un tūristu galamērķis. Stāvkrasti ir brīvi pieejami ikvienam interesentam.

Izzinošo pārgājienu vadīs ģeologi: Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti pārstāvēs - devona pamatiežu speciālists, asociētais profesors Ģirts Stinkulis, jūras krastu ģeoloģisko procesu speciālists, vadošais pētnieks Jānis Lapinskis, mineraloģe, vadošā pētniece Vija Hodireva un, iespējams, vēl citi. No Dabas aizsardzības pārvaldes būs atsegumu biotopu eksperts Dainis Ozols.

Dabas aizsardzības pārvalde sniedz arī lielu organizatorisku un tehnisku atbalstu.

Pasākums ir bezmaksas! Aicināti visi interesenti!

Pasākuma norise: sākums ir atpūtas vietā “Vasas”, Salacgrīvas novadā (https://ej.uz/vasas).

• 11:00-11:30 notiks automašīnu pārbraukšana uz galapunktu un šoferīšu atvešana atpakaļ.
• 11:30-14:30 pārgājiens gar jūras krastu ar speciālistu stāstījumiem par krastu ģeoloģiskajiem procesiem, klintīm, akmeņiem un citām dabas tēmām. Maršruts (7 km): Vasas – Ķurmjrags – Ežurgu un Zivtiņu klintis – Rankuļrags – Veczemju klintis. Grūtības pakāpe - vidēja.
• 14:30-15:00 Pasākuma noslēgums. Gada ģeovietas 2019 informācijas stendu atklāšana.

Galapunktā - kempingā “Veczemju klintis” darbosies kafejnīca (https://ej.uz/Veczemju_klintis), un pasākuma dalībniekiem automašīnu novietošana būs bez maksas.

Pasākuma dalībniekus aicinām ģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Lielākā daļa maršruta vedīs pa smilšainu pludmali, bet būs arī akmeņaini posmi. Līdzi jāņem dzeramais ūdens un uzkodas pēc saviem ieskatiem.

Latvijas Gada ģeovietas  izvirzīšanu organizē biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” un atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs, Spectūrisms un Salacgrīvas novada pašvaldība.

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2019.

Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti :

Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu krastā, Salacgrīvas novada Liepupes un Salacgrīvas pagastos.

Vidzemes jūrmalas stāvkrasti ir īpaši ar to, ka šeit ir vienīgā vieta pie Baltijas jūras, kur krasta kraujās atsedzas devona smilšakmeņi.

... Lasīt tālāk »

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2018.

2018. gadā par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēts:------------           -------------Raunas Staburags, kas atrodas Raunas novadā, Raunas upītes labajā krastā.

Raunas upīte pie Staburaga tek senlejā, kam ir stāvas nogāzes, un dziļums 15-20 m. 

Raunas senleja ir subglaciālā iegultne jeb leduslaikmeta noslēgumā zem ledāja plūstošo kušanas ūdeņu iegrauzta ieleja, kas šķeļ t.s. Raunas gala morēnas valni. Pa subglaciālo iegultni ledāja kušanas ūdeņi ieplūda ledāja sprostezerā, kur līdzi nesa arī smilti un granti. 
Interesanti, ka kušanas ūdeņu straumes plūda virzienā, kas pretējs tagadējam Raunas tecējumam.
Leduslaikmeta notikumos vēl ir daudz neizzināta un pastāv arī citādas versijas par Raunas ielejas izcelsmi. 

Vietumis senlejas nogāzēs zem leduslaikmeta nogulumu (akmeņaina mālsmilts jeb morēna) slāņa ir redzami gandrīz horizontāli iegulošie augšējā devona perioda Pļaviņu un Amatas svītas ieži. Pļaviņu svītas ieži, kas pārsvarā ir dolomīti, atsevišķās vietās atsedzas nogāzes vidusdaļā. Savukārt Amatas svītas irdenie smilšakmeņi ar labi novērojamu slīpslāņojumu atrodas nogāzes apakšā. Šīs svītas virsējos slāņos smilšakmens nereti ir cementēts ar cietu kalcīta cementu un veido ķekarainos lodīšu smilšakmeņus. Smilšakmens un dolomīta slāņi ir aplūkojami Raunas krastos augšpus un lejpus šūnakmens veidojumiem. Gan Amatas svītā, gan arī Amatas un Pļaviņu svītu saskares joslā redzami māliežu slāņi – zaļgani un violeti māli un aleirolīti.
Šūnakmens stāvajā Raunas senlejas nogāzē sācis veidoties pēc pēdējā leduslaikmeta pirms 9 tūkstošiem gadu. Virs māliežu sprostslāņiem atrodošies plaisainie dolomīti, irdenie smilšakmeņi un akmeņainā mālsmilts ir ūdens nesējslāņi. Caur tiem plūstošais ūdens bagātinās ar kalcija hidrogēnkarbonātu Ca(HCO₃)₂. Avotos un avoksnājos – ūdens nesējslāņu iznākšanas vietās virszemē – no ūdeņiem izdalās CO₂, jo gaisā tā koncentrācija ir zemāka. 
Ca(HCO₃)₂ àCaCO₃+H₂O+CO₂­

Ķīmiskās reakcijas rezultātā rodas kalcīts. Tam izgulsnējoties uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojas irdens, porains iezis šūnakmens. 

Interesanti, ka līdz 300 m garā posmā lejpus Raunas Staburaga, senlejas nogāzē, upes labajā krastā ir redzamas senu šūnakmens karjeru pēdas - daļēji aizauguši rakumi un atsevišķi šūnakmens bluķi. Tas liecina, ka ievērojami dabas veidoj ... Lasīt tālāk »