Oktobrī pabeigti Salacas tīrīšanas darbi posmā no Mazsalacas līdz Ramatas ietekai, kas tika īstenoti ar Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) un Mazsalacas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Projekta ietvaros upe vairāk kā 12 km garā posmā tika atbrīvota no kritušajiem, vēja un bebru nogāztajiem, palu ieskalotajiem kokiem. Tika likvidēti galvenie sanesumi, savākti upē atrastie atkritumi, nogrimušās koka laivas un virkne citu priekšmetu, kam Salacā noteikti nav jābūt. Tīrīšanas darbus, ko veica SIA "Terra Logistics", uzsāka augustā, plānojot izcelt vismaz 100m3 koksnes. Taču noteikt reālo darbu apjomu pirms to uzsākšanas bija visai sarežģīti – vietām upe aizsprostota gandrīz pilnībā, un tos sanesumus, kas sniedzās teju līdz gultnes dibenam, ar neapbruņotu aci saskatīt nebija iespējams. Rezultātā divu mēnešu laikā no upes izvākti ap 250m³ koksnes – dažu stumbru diametrs pārsniedza pat 80 cm.

Kritušie koki un sanesumi Salacā pirms tīrīšanas darbu uzsākšanas. Foto: Krišjānis Sietiņš

Salaca šobrīd kļuvusi ne tikai vizuāli pievilcīgāka, tīrīšanas darbi bija vajadzīgi gan upes bioloģiskās vides uzlabošanai, gan laivotāju drošības un ērtības nodrošināšanai. Vietām ainavu grūti atpazīt, īpaši vietās, kur ūdens tūristiem laivas reizēm nācās nest pāri sakritušajiem kokiem - sanesumu veidotās "salas" izzudušas, upe var brīvi plūst savā gaitā. Augustā un septembrī ar vietējo iedzīvotāju līdzdalību tik noorganizētas divas atkritumu savākšanas talkas Salacā un tās labajā krastā – lai arī tika savākti vairāki desmiti maisu, upes tīrīšanas laikā zem kritalām atradās teju tāds pats daudzums atkritumu, kas gadu gaitā neredzami bija krājies upē.  

Augusta nogalē norisinājās arī "Dauģēnu cirka" sakopšanas talka – šis savdabīgais smilšakmens atsegums ir viena no gleznainākajām vietām Salacas krastos, tādēļ bija svarīgi iespēju robežās atbrīvot to no kritušajiem, nokaltušajiem kokiem un krūmiem. Protams, šāda veida sakopšanas darbi būtu nepieciešami arī pie vairuma citu lielāko smilšakmens atsegumu, tomēr tas prasa papildus resursus un ekspertu iesaistīšanos, jo darbi veicami īpaši sarežģītos un bīstamos apstākļos. Pie "Dauģēnu cirka" tika likvidēti klinti aizsedzošie krūmi, izkopta nogāze – skatu, kas šobrīd paveras uz atsegumu, vislabāk varēs novērtēt tieši laivotāji.

Upes tīrīšana nav vienreizējs pasākums, situācijai jāseko līdzi regulāri. Tomēr prieks, ka šī projekta gaitā izdevies paveikt tik daudz. Tas atvieglos darbu nākotnē, atbrīvojot Salacu no pastāvīgi veiktajiem bebru "nedarbiem" vai citādi upē iekritušajiem un ieskalotajiem kokiem. Projekts tika īstenots LVAF apakšprogrammas "Vides aizsardzības projekti" projektu vadlīnijas "Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, t.sk. dabas kapitāla izpratnē" ietvaros. No kopējām izmaksām, kas ir EUR 39 450,00, LVAF finansējums veido 79%, pārējo līdzfinansējumu nodrošināja Mazsalacas novada pašvaldība.

Nezinātājs nepateiktu, ka vēl pirms dažiem mēnešiem upe šajā posmā bija teju neizbraucama. Foto: Krišjānis Sietiņš

Atbrīvota viena no attekām, kas iepriekš bija pilna kritalām un atkritumiem. Foto: Krišjānis Sietiņš

Salaca aizsprostota gandrīz pilnībā. Foto: Terra Logistics

Ziemeļvidzemes daba un vēsturiskās vietas glabā daudz neizzinātu noslēpumu. Kapsētas ir īpaša vide, kurā pārmaiņas notiek salīdzinoši lēnāk nekā citviet. Tā ir vide, kur atspoguļojas dažādu gadsimtu, tautību, kultūru, turīguma un trūcīguma, kā arī laika ziņā - ilgākas un īslaicīgas tradīcijas. 2014.gada pētījumu sezonā, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, lielā daļā Ziemeļvidzemes – bijušo Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonu teritorijās – tika izzinātas kapsētas un pētīta kāda aizgājušo laiku tradīcija.

Viena no divām Matīšu kapu kroņa vannām. Foto: A.Grīnbergs, 2014.

Mūsdienās tā vairs nedara

Pagājušā gadsimta pirmā pusē, apmēram līdz 2.pasaules kara laikam Latvijā bija visai izplatīta tradīcija uz kapiem nest ne tikai ziedu, lapu un skuju koku zaru vainagus, bet arī tādus, kas izgatavoti no dažādiem metāliem, un, kas saglabājas ilgāk nekā no dabas materiāliem veidotie. Šos metāla izstrādājumus parasti iegādājās tieši uz bērēm, un kapos nogādāja tieši bēru norises dienā. Ir pamats domāt, ka metāla vainags bija salīdzinoši dārgāks pirkums par parastu vainagu, un to varēja atļauties varbūt ne katrs, kas gribētu. Sākotnēji mēs vispirms šīs tradīcijas sakarā pamanījām bleķa vannas ar vainagiem iekšā, bet tagad noskaidrojies, ka šādi metāla vainagi bijuši arī atsevišķi (bez vanniņas), un domājams, ka tie – vienkāršākie, bijuši pat senākos laikos. Tā laika gaitā, redzot, ka mūsu mainīgajā klimatā metāla vainagi samērā ātri bojājas, tos sāka komplektēt arī kopā ar tam piemērotu iepakojumu – tautas un pētnieku valodā īsi sakot, vanniņu. Pētījumu gaitā atklājās vēl dažādi interesanti vainagu noformēšanas un saglabāšanas paņēmieni, kā arī vēlāk piemēroti risinājumi jau kapos esošu kroņu ilgākai saglabāšanai. Taču laiki mainās, un arī tradīcijas mainās un izzūd. Tā zūd arī metāla vainagu (metāla kroņu) tradīcija. Pēc 2.pasaules kara faktiski ir notikusi šīs tradīcijas izzušana, un tas, kas ir saglabājies līdz mūsdienām, ir šīs tradīcijas pēdējie atlikumi.

Ko mēs zinājām projektu uzsākot?

Jau pirms Ziemeļvidzemes kapsētu izpētes projekta uzsākšanas bija zināms, ka dažās vietās šādas kroņu vannas ir saglabājušās un apskatāmas. Laika posmā no 2010. līdz 2013.gada beigām bija sanācis apsekot metāla kroņu vannas Matīšu kapos (divas), Kauguru kapos (viena) un Alūksnes kapos (viena). Tās bija nofotografētas un vairumā gadījumu arī izpētītas, fiksējot izmērus un veicot nelielu objekta aprakstu. Redzot, ka tieši Ziemeļvidzemē ir cerības vēl atrast un izpētīt šīs tradīcijas pēdējos pierādījumus, radās doma, ka nepieciešams šāds izpētes projekts, kura ietvaros tiktu apsekotas kapsētas un meklēti tradīcijas atlikumi. Gan jau zināmas trīs vietās, gan vēl apzinātos objektus, projekta gaitā bija plānots pēc vienotas metodikas izpētīt. Īsu brīdi pirms projekta uzsākšanas – 2013.gada rudenī, pārbaudot ziņas par šādu metāla vainagu vanniņu esamību Strenču kapos, netika atrasts nekas, un tas bija vēl viens pamudinājums pasteigties, jo ar katru gadu šīs tradīcijas liecības paliek arvien mazāk un mazāk. ... Lasīt tālāk »

Korkuļu pasākuma sākums pie stenda

Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks"  ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu realizē projektu "Zemes mantojuma iepazīšana un saglabāšana" (projekta nr.1-08/14/2014). Projekta mērķis ir popularizēt ģeoloģijas zinības un Latvijas ģeoloģisko mantojumu. Tas nepieciešams tādēļ, ka skolu jaunatnes un cita veida publikas zināšanas par sava novada, savas valsts zemes dzīļu uzbūvi lielākoties ir stipri nepilnīgas. Zināšanu trūkums kavē dabas resursu racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu un rada draudus ģeoloģiskā mantojuma vērtību saglabāšanai.

Katrā zemē ir sava, īpaša ģeoloģiskā situācija, derīgie izrakteņi un zinātniski nozīmīgs ģeoloģiskais mantojums. Līdz ar to, atšķirībā no dzīvās dabas saglabāšanas, ģeoloģijas jomā ir ievērojami mazāk starptautisku direktīvu un regulu, kas mūsu valsts iedzīvotājiem uzliktu par pienākumu saglabāt nedzīvās dabas vērtības. Attiecīgi, daudz lielāka atbildība par ģeoloģiskā mantojuma saglabāšanu gulstas uz mūsu pašu – Latvijas valsts pilsoņu, speciālistu, amatpersonu, zemes īpašnieku un lietotāju, un visu citu pleciem.

Projektā jau ir notikuši sekojoši pasākumi:

1. Organizēts viens publisks pārgājiens-ekspedīcija ģeoloģiskā mantojuma izpētei Rūjas senlejā (Rūjienas un Naukšēnu novados) piesaistot to Vispasaules Zemes dienai (22. aprīlim). Piedaloties Rūjienas, Naukšēnu un Jeru skolu skolēniem (kopskaitā ap 50 cilvēki) ar kājām izstaigājām Rūjas senlejas posmu Kalnkrogs-Jeri-Tediņi-Naukšēni (abus krastus) apskatot esošos dabas pieminekļus (piem., Jeru atsegumi) un pārbaudot informāciju par iespējamiem dižakmeņiem, kultūrvēsturiskiem akmeņiem, avotiem, avoksnājiem un citām dabas un kultūrvēstures vērtībām. Atradām pāris avotus, piefiksējām atkritumu izgāšanu nevietā un paši savācām vairākus maisiņus ar dažādu drazu. Bet galvenais ieguvums bija, ka dalībnieki guva jaunu un pilnīgāku skatījumu uz ievērojamo reljefa veidojumu - Rūjas senleju. Noslēgumā dzērām tēju atpūtas vietā pie Kābeles pilskalna.

2. Organizētas divas talkas Jēču dabas izziņas takā, atbrīvojot no apauguma dabas pieminekli Kraujiņu akmens un ģeoloģiski interesantus akmeņus un akmeņu krāvumus. Arī šis pasākums ar nedaudz dienu nobīdi tika piesaistīts Vispasaules Zemes dienai. Talku noslēgumos bija kopīga tējas dzeršana pie Pugu akmeņu krāvumiem un  takas galā atpūtas vietā pie Jēču dzirnavām.

3. Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks iesaistījās Latvijas 2014. Gada ģeoloģiskā objekta (Korkuļu ūdensrijējs) nominācijas pasākuma organizācijā Jaunjelgavas novadā sadarbībā ar biedrību Latvijas Petroglifu centrs. Biedrība palīdzēja ģeoloģijas speciālistiem no Latvijas Universitātes atkļūt no Rīgas, lai nolasītu lekcijas par savdabīgā ģeoloģiskā veidojuma izcelsmi. Arī biedrības vadītājs Dainis Ozols uzstājās ar priekšlasījumu par Korkuļu ūdensrijēja teritorijas reljefa veidošanos. Pasākuma gaitā apskates vietās tika uzstādīts stends ar informāciju par teritorijas ģeoloģiskajām un citām dabas un kultūrvēstures vērtībām. Stenda informācijas sagatavošanu un maketēšanu veica biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks dotā projekta ietvaros.

Pasākumi, kas vēl priekšā:

Tiek organizētas 4 mācību ekskursijas „Iepazīsti un kolekcionē akmeņus!” Mazsalacas, Rūjienas un Naukšēnu novadu skolēniem un citiem interesentiem, piesaistot tās Eiropas ģeoloģiskā mantojuma dienai – septembra pēdējai sestdienai. Pirmā ekspedīcija Teimu karjerā jau notika 22. septembrī, kad ar Rūjienas vidusskolas skolēniem ievācām akmeņu kolekciju skolai.

Šobrīd ir ieplānotas akmeņu vākšanas ekspedīcijas 25. septembrī pl. 8:30 Mazsalacas skolai (Dauģēnu karjerā) un 1. oktobrī pl. 9:00 Jeru skolai (Teimu karjerā). Naukšēnu skolai datums vēl tiek precizēts. Ekspedīcijās var piedalīties arī jebkurš interesents. Informācijai - kontaktēties ar Daini Ozolu (biodain [et] latnet.lv, t. 26527214). Ievāktās kolekcijas atsevišķās mācību nodarbībās skolās tiks izvietotas speciāli izgatavotās paraugu kastēs, katrā pa 40  paraugiem. Pasākumos izņemot talku paredzēta Latvijas Universitātes ģeologu un citu speciālistu iesaiste.

Korkuļi, ūdens iekrāsošana upītē