2016

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu. Par Gada ģeovietu 2015. gadā eksperti ir izvēlējušies Staiceles dzelzs avotus, kas atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles pagastā, Salacas kreisajā krastā augšpus Staiceles. Staiceles dzelzs avoti no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāli dabas veidojumi, kuros ir iespējams novērot nepārtraukti notiekošu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās procesu, kas avotu izplūdes vietās veido krāsainu un ļoti neparastu ainavu.

 Foto - publiskā pasākuma dalībnieki pie Staiceles Dzelzs avotiem.

Staiceles dzelzs avoti ir divi avoti, kas atrodas blakus esošās dažus desmitus metrus garās graviņās. Avotu ūdensdeve ir neliela, bet tie ir īpaši tai ziņā, ka bagātīgi izgulsnē dzelzs hidroksīdus un citus savienojumus košā rūsas krāsā. Avotu izplūdes vietās to nogulumi līdz pat 1 m biezā kārtā aizpilda graviņu gultni. Pazemes ūdeņi ir bagātinājušies ar dzelzi filtrējoties caur devona iežiem – Burtnieku svītas smilšakmeņiem un aleirolītiem. Dzelzs savienojumu izgulsnēšanās norisinās ūdeņiem sastopoties ar gaisa skābekli un procesā iesaistoties īpašām baktērijām.

Foto - pasākuma laikā notiek dzelzs nogulšņu paraugu ievākšana un izpēte.

Kāpēc tieši šai vietā notiek tik intensīva dzelzs savienojumu izgulsnēšanās kā nekur citur Latvijā – tas ir jautājums, kuru palīdzēs noskaidrot avotiem piešķirtā Gada ģeovietas nominācija. Ir dati, ka vēl pēc pagājušajā gadsimta vidus Staicelē ir darbojies okera cehs, kas izmantojis avotu izgulsnētos dzelzs savienojumus krāsu ražošanā. Staiceles dzelzs avoti atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā Salacas ieleja, kas vienlaikus ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija Natura 2000.

Foto - Staiceles mākslas skolas audzēkņi iemēģina okera rakstu gleznošanu uz asfalta.

Gada nominācija tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē. Kā jau tradicionāli tas iepriekš noticis, pie Gada ģeovietas tika organizēts izglītojošs pasākums. Tas notika 23. maijā, sestdienā.

Gada ģeovietas nominēšana notiek jau astoto gadu. Iepriekšējos gados īpaši izvēlētās ģeovietas (objekti) bija dažādi un daudzveidīgi: 2008.gadā – Neļķu klintis Vidzemē, pie Mazsalacas, 2009.gadā – Sikšņu klintis Vidzemē, Virešu apkārtnē, 2010.gadā – Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, Talsu novadā, 2011.gadā – Kulšēnu sēravots Zemgalē, Bauskas novadā, 2012.gadā – Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā, Kurzemē, 2013.gadā – Stiglavas atsegumi Latgalē, Viļakas novadā un 2014. gadā Korkuļu ūdensrijēji Sēlijā, Jaunjelgavas novadā.  

Šogad biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, kā viena no Latvijas nedaudzajām aktīvajām ģeoloģijas sfēras sabiedriskajām organizācijām, savstarpēji vienojoties, pārņēma Gada ģeovietas nominācijas vadošo lomu no biedrības Latvijas Petroglifu centrs. Līdz ar šo maiņu mainās arī nominācijas nosaukums – turpmāk tas būs Gada ģeovieta (Geosite), nevis kā bija līdz šim Gada ģeoloģiskais objekts.

Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Staiceles dzelzs avotu kā Latvijas Gada ģeovietas  nominēšanu 2015. gadā atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Dabaszīmes.lv un Alojas novada pašva ... Lasīt tālāk »