« Janvāris 2021 » | ||||||
Pr | O | T | C | Pk | S | Sv |
1 | 2 | 3 | ||||
4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |
11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 | 31 |
- 2010 Aprīlis
- 2010 Maijs
- 2010 Jūlijs
- 2010 Novembris
- 2011 Janvāris
- 2011 Marts
- 2011 Aprīlis
- 2011 Maijs
- 2011 Jūnijs
- 2011 Augusts
- 2011 Oktobris
- 2011 Novembris
- 2012 Janvāris
- 2012 Novembris
- 2014 Maijs
- 2014 Augusts
- 2014 Septembris
- 2014 Oktobris
- 2015 Janvāris
- 2015 Maijs
- 2016 Janvāris
- 2016 Aprīlis
- 2016 Oktobris
- 2017 Janvāris
- 2019 Janvāris
- 2019 Februāris
- 2019 Maijs
- 2019 Augusts
- 2020 Janvāris
- 2020 Septembris
- 2021 Janvāris

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2019. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti : Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas atrodas Rīgas jūras līča austrumu krastā, Salacgrīvas novada Liepupes un Salacgrīvas pagastos. Vidzemes jūrmalas stāvkrasti ir īpaši ar to, ka šeit ir vienīgā vieta pie Baltijas jūras, kur krasta kraujās atsedzas devona smilšakmeņi. ... Lasīt tālāk »
Skatījumi: 529 |
Datums: 16.02.19
|
Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2018. 2018. gadā par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēts:------------ -------------Raunas Staburags, kas atrodas Raunas novadā, Raunas upītes labajā krastā. Raunas upīte pie Staburaga tek senlejā, kam ir stāvas nogāzes, un dziļums 15-20 m. Raunas senleja ir subglaciālā iegultne jeb leduslaikmeta noslēgumā zem ledāja plūstošo kušanas ūdeņu iegrauzta ieleja, kas šķeļ t.s. Raunas gala morēnas valni. Pa subglaciālo iegultni ledāja kušanas ūdeņi ieplūda ledāja sprostezerā, kur līdzi nesa arī smilti un granti. Ķīmiskās reakcijas rezultātā rodas kalcīts. Tam izgulsnējoties uz slapjumā augošajām sūnām un cita substrāta, veidojas irdens, porains iezis šūnakmens. Interesanti, ka līdz 300 m garā posmā lejpus Raunas Staburaga, senlejas nogāzē, upes labajā krastā ir redzamas senu šūnakmens karjeru pēdas - daļēji aizauguši rakumi un atsevišķi šūnakmens bluķi. Tas liecina, ka ievērojami dabas veidoj ... Lasīt tālāk » Attachments: Attēls 1
Skatījumi: 600 |
Datums: 16.01.19
|
Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2017. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēts Dzerkaļu (Dzierkaļu) kalns, kas atrodas Latgalē, Rēzeknes novadā, Kaunatas pagastā, Rāznas nacionālajā parkā. Latvijā Dzerkaļu kalns ir īpašs ar to, ka tā ir izcila – ļoti augsta un stāva reljefa forma. Tas ir novietojies Latgales augstienes augstākajā daļā, Rāznavas paugurainē, aptuveni 720 m uz ziemeļaustrumiem no Lielā Liepukalna. Dzerkaļu kalns ir ļoti augsts – 286,3 m virs jūras līmeņa – tikai 3 metrus zemāks par blakus esošo Lielo Liepukalnu – pēc būtības tā dvīņubrālis, bet ar plašāku un līdzenāku virsotnes daļu. Pastāv versija, ka Dzerkaļu kalns varētu būt augstākais paugurs Latvijā pēc relatīvā augstuma (no pakājes līdz virsotnei). Dzerkaļu kalns viss ir apaudzis ar mežu, un iespaidu par to var iegūt tikai pa nelielu ainavas koridoru no Dzerkaļu māju puses, vai arī no skatu torņa Lielajā Liepukalnā. Stāvo nogāžu dēļ nokļūšana Dzerkaļu kalna virsotnē nav viegla. Pēc valodnieku versijas vietvārda cilme varētu būt saistīta ar vārdu dzierkaļs/dzierkalis/dzerkaļs – amatnieks, kas kaļ dzirnakmeņus. Kalna pakājē ir daudz laukakmeņu.
Foto: Dainis Ozols
Skatījumi: 1306 |
Datums: 24.01.17
|