» Jaunumi


1 2 3 ... 13 14 »

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas 2022. gada ģeovietu.

Ģeovietu izvirzīšanā un balsošanā par 8 izvirzītajām ģeovietām piedalījās 59 ģeologi un ģeoloģijas interesenti.

Šogad par Gada ģeovietu tika izvēlētas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas.

Klintis stiepjas vairāk kā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.

Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 m dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2-4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses – vai nu braucot ar laivu, vai ziemā - no ūdenskrātuves ledus. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros.

Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosīlās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra).

Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes – karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.

Paredzam, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli šā pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par ģeovietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.

Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu uzņēmums “Spectūrisms”. Tiks uzrunātas un iesaistītas arī abos krastos esošo Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības.

 

Informāciju sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks vadītājs.

 

... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 31 | Datums: 13.01.22

Noslēgusies priekšlikumu iesniegšana Latvijas 2022. gada ģeovietai.

Liels paldies visiem, kas izteica savus priekšlikumus!

8 nominētās ģeovietas balsošanai - skatīt zemāk.

Lūgums katram izvēlēties 1 līdz 3 vietas.
Ja izvēlaties vairāk par 1 vietu, tad sarindojiet tās prioritārā secībā.

Jūsu izvēlētā 1. vieta saņems 3 punktus; 2. - divus, bet 3. - vienu punktu.
Par gada ģeovietu kļūs tā, kas saņems summāri visvairāk punktu.

Atbildes lūdzu sūtīt uz e-pastu dainis.ozols(at)latnet.lv.

Katrs, kas balso, sūta atbildi pats. Kolektīvi balsojumi netiks ieskaitīti.
Svarīgi, lai ģeovietas izvēle būtu pārdomāta un personīga, nevis aģitācijas rezultāts. :)

Balsošana par izvirzītajām ģeovietām notiks no 2022. g. 6. janvāra līdz 11. janvārim pl. 24:00.
Balsošanā var iesaistīties:
-     visi, kas snieguši savus priekšlikumus (priekšlikuma iesniegšana automātiski tiek ieskaitīta arī kā atbilstošs balsojums, bet to balsošanas gaitā būs iespējams mainīt),
-    ģeoloģijas, ģeogrāfijas profesionāļi un studenti,
-    visi pārējie, bet ar nosacījumu, ka gadījumā, ja balsojumu rezultāti vairākām ģeovietām būs ļoti tuvi, tad par izšķirošām tiks uzskatītas pirmo divu kategoriju balsotāju balsis.
Atbilstoši balsojumu rezultātiem, 2021. gada 13. janvārī biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauks “Latvijas 2022. gada ģeovietu”.

Varat pārsūtīt šo informāciju ikvienam, kam uzskatāt par lietderīgu.

Gaidīšu rezultātus.

Ar cieņu
Dainis Ozols,
biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks valdes priekšsēdētājs

2022. gada ģeovietas priekšlikumi (iesniegšanas secībā):

Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas.

Klintis ir appludinātās Daugavas elementi, atrodas abos upes krastos.

Vienas no iespaidīgākājiem un arī lielākajām Latvijas dolomītiežu kraujām (vismaz garuma ziņā). Pie nolaista ūdens līmeņa tas ir kaut kas neticams.

Aktualizējama kā ģeovieta, liecība par Pļaviņu HES appludinātā Daugavas posma krāšņumu un ģeoloģiskajām vērtībām.

 

Jumpravas dolomīta atsegumi.

Ainaviski dolomīta atsegumi Lielupes krastā lejpus Bauskas. Līdz 700 m gari un 5 m augsti. Arī strauts ar ūdenskritumiem.

Aktualizējami kā krāšņa ģeovieta, kam nepieciešama ģeoloģiska satura informācija un apmeklējuma infrastruktūra.

 

Iecavas dolomītu atsegumi.

A ... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 114 | Datums: 06.01.22

Šogad par Latvijas Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti Kurzemes piekrastē. Tie atrodas Ventspils pilsētas un Ventspils novada teritorijās un ietver 6 km garu jūras krasta posmu uz ziemeļiem no Ventspils.

Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa un savvaļi ainaviska. Tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledāja veidots zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledāja kušanas ūdeņu baseinos izgulsnētie sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera  smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulām un Ventspils lagūnas tumšbrūnais sapropelis (gitija) un kūdra. 

Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organogēno nogulumu slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks.

2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. 

Stāvkrasti ir izveidojušies galvenokārt sanešu deficīta dēļ, kuru rada Ventspils ostas hidrotehniskās būves. Arī klimata maiņa pastiprina krasta eroziju pie Staldzenes. Pēdējo 40 gadu laikā krasts te atkāpjas ar vidējo ātrumu 1,5 m gadā.

Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt informāciju plašākai sabiedrībai, rosināt vietas apzināšanu, izpēti un labiekārtošanu.

Tradicionāli jau četrpadsmito gadu Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos. Šogad tas notiek septembra nogalē, kas ir laiks, kad daļā Pasaules valstu tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu.

Publiskais pasākums sāksies 2021. gada 25. septembrī, pl. 12:00.

Programmā:

  1. Pulcēšanās Staldzenes pludmales auto stāvlaukumā:

https://www.balticmaps.eu/lv/c___57.442572-21.605050-17/w___driving-57.444814,21.605301/bl___cl

  1. Īsas iesaistīto pušu uzrunas un informācijas stenda atklāšana.
  2. Pārgājiens ģeologu un citu speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Staldzenes stāvkrastiem – to veidošanos, ģeoloģiju, vēsturi, kā arī jautājumi un diskusijas.

... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 100 | Datums: 14.09.21

1-3 4-6 7-9 ... 37-39 40-40