» Jaunumi


1 2 3 ... 12 13 »

Šogad par Latvijas Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti Kurzemes piekrastē. Tie atrodas Ventspils pilsētas un Ventspils novada teritorijās un ietver 6 km garu jūras krasta posmu uz ziemeļiem no Ventspils.

Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa un savvaļi ainaviska. Tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledāja veidots zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledāja kušanas ūdeņu baseinos izgulsnētie sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera  smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulām un Ventspils lagūnas tumšbrūnais sapropelis (gitija) un kūdra. 

Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organogēno nogulumu slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks.

2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. 

Stāvkrasti ir izveidojušies galvenokārt sanešu deficīta dēļ, kuru rada Ventspils ostas hidrotehniskās būves. Arī klimata maiņa pastiprina krasta eroziju pie Staldzenes. Pēdējo 40 gadu laikā krasts te atkāpjas ar vidējo ātrumu 1,5 m gadā.

Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt informāciju plašākai sabiedrībai, rosināt vietas apzināšanu, izpēti un labiekārtošanu.

Tradicionāli jau četrpadsmito gadu Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos. Šogad tas notiek septembra nogalē, kas ir laiks, kad daļā Pasaules valstu tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu.

Publiskais pasākums sāksies 2021. gada 25. septembrī, pl. 12:00.

Programmā:

  1. Pulcēšanās Staldzenes pludmales auto stāvlaukumā:

https://www.balticmaps.eu/lv/c___57.442572-21.605050-17/w___driving-57.444814,21.605301/bl___cl

  1. Īsas iesaistīto pušu uzrunas un informācijas stenda atklāšana.
  2. Pārgājiens ģeologu un citu speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Staldzenes stāvkrastiem – to veidošanos, ģeoloģiju, vēsturi, kā arī jautājumi un diskusijas.

... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 65 | Datums: 14.09.21

Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti, kas atrodas Kurzemē un ir 6 km garš jūras krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils.

Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa, savvaļi ainaviska un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera  smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra.  

Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organikas slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks.

2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. 

Jūras erozija veido stāvkrastus, bet vienlaikus ir arī to apdraudējums. Erozijas aktivitāte ir stipri saistīta ar klimata izmaiņām un cilvēka saimniecisko darbību. Tādēļ ir jādomā un jārīkojas, lai saglabātu šo teritoriju, it sevišķi tās jutīgāko posmu – kūdras un gitijas atseguma daļu ar ūdenskritumu. Erozijas procesi paši no sevis nepierims. Svarīgi ir sagatavot materiālus, lai par dabas procesiem varētu izglītot gan dabas pagātnes pētniekus un visus interesentus, gan arī vietējos iedzīvotājus, jo ir taču svarīgi zināt, kā un kad veidojusies tā vieta, kurā Tu dzīvo. 

Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2021. gada ģeovietai, Staldzenes stāvkrastiem, tradicionāli notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Notiks pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un paredzams izvietot stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.

Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu grupa “Spectūrisms” , Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības.

Sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks un Dabas skaitīšanas projekta eksperts; izmantoti Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Universitātes pētnieču Aijas Ceriņas un Laimdotas Kalniņas  materiāli.

< ... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 374 | Datums: 14.01.21

Ģeologu un ģeoloģijā ieinteresēto cilvēku sabiedrība ir izvirzījusi 18 nominantus Latvijas 2021. gada ģeovietai.

Nobalsot vari līdz 12. janvārim, sūtot savu izvēli - 1 līdz 3 no izvēlētajām vietām, prioritārā secībā uz e-pastu dainis.ozols (at) latnet.lv

Latvijas 2021. gada ģeovietas nominanti ir sekojoši:

Buļļu kāpas

Krasta kāpu reljefs. Apstādinātas kādreizējās ceļojošās kāpas. No jauna izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, kam ir iespēja pievērst uzmanību. Atrodas Rīgas pievārtē.

Dobeles astroblēma

Struktūra zemes dzīlēs, kas liecina par iespējamu senu meteorīta trieciena krāteri. Vietējie iedzīvotāji pat nezina šādu faktu un vietu. Viss, kas saistīts ar Visumu un tā mijiedarbību ar mūsu Zemi izraisa lielu interesei. 

Garciema paraboliskā kāpa

Lielākais šāds veidojums Rīgas jūras līča piekrastē vai pat Latvijā. Tur ir gan aizsargājami biotopi, gan mikroliegumi, gan dižpriedes. Interesants ir arī stāsts par kāpas ceļošanu, apbērto māju un stādītājām priedēm. Te iespējams labi ilustrēt to, kāpēc ir svarīga aizsargjosla, kā arī kāpēc šobrīd svarīgi ir retināt savulaik stādīto priežu mežu, lai uzlabotu tā kvalitāti – tur daudz puduru ar ciešām, mazu priedīšu rindām. Šobrīd dabā iztrūkst plašākas informācijas par pašu kāpu. Ir koka laipa uz jūru, gar kāpas malu.

Īvandes ūdenskritumi

Populārs, nozīmīgs dabas veidojums.

Kaltenes kalvas

Iespaidīgi dabīgi laukakmeņu krāvumi. Viena no lielākajām aizsargājamām teritorijām.

Kangaru un vigu komplekss

Savdabīgs dabas veidojums, plaša teritorija Kurzemes ziemeļos. Iespējams skaidrot šāda reljefa izcelsmi.

Ķikuru ezers

Izteikti apaļš ezers ar glaciokarsta izcelsmi un atrodas pa vidu drumlinam, kas arī ir interesants fakts. Ir veikti detāli pētījumi, par kuriem varētu pastāstīt. Iespējams piedāvāt konkrētu informāciju par tā rašanos un arī zinātniskos rezultātus atspoguļot. Pie ezera var brīvi piekļūt un tā krastā ir ierīkota atpūtas vieta.

Krievkalni

Vieta ir iespaidīga relatīvā augstuma dēļ. Cilvēki apmeklē šo vietu, bet būtu jauki uzlikt informācijas stendu. Vieta atrodas labā, apmeklētājiem ērtā attālumā no Rīgas. Ir labiekārtota LVM atpūtas vieta.

Krustalīča klints Sēlijā un Oliņkalns ar Andreja sienu

... Lasīt tālāk »

Skatījumi: 472 | Datums: 08.01.21

1-3 4-6 7-9 ... 34-36 37-38