Ziemeļvidzemes ģeoparks



» Jaunumi


1 2 3 ... 9 10 »

                  

2016. gada septembrī saņemts Latvijas vides aizsardzības fonda padomes sēdes lēmums par projekta “Neiepazītā Ziemeļlatvija”  apstiprināšanu (projekta reģ. nr. 1-08/199/2016), kas jūlijā tika iesniegts aktivitātē “Latvijas vides un dabas vērtību cildināšana godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi”.
Projekta mērķis ir, īstenojot aktivitātes Naukšēnu, Rūjienas un Mazsaslacas novados, cildināt Latvijas dabas skaistumu un daudzveidību, izcelt neparasto Latvijas galējo ziemeļu dabas un kultūrtelpu, novērtēt un saglabāt vēsturiskās dabas vērtības, radīt jaunas, motivējošas vides izziņas aktivitātes, vienlaicīgi veicinot iedzīvotāju vēlmi justies atbildīgiem pret apkārtējo vidi un novērtēt dabu kā neizmērojamu bagātību.
Projektu “Neiepazītā Ziemeļlatvija” īstenos 4 partneri -  Naukšēnu novada pašvaldība (vadošais partneris), Rūjienas novada pašvaldība, Mazsalacas novada pašvaldība un biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks”.
Projekta ietvaros tiks veiktas 6 aktivitātes – Dīķeru parka dendroloģisko stādījumu ilgtspējas nodrošināšana (Naukšēnu novada, Ķoņu pagasts), Naukšēnu aktīvās atpūtas un izziņas takas izveide (Naukšēnu pagastā pie “Doktorāta”), Valtenberģu muižas parka ilgtspējas nodrošināšana (Mazsalacas novads), Smilšakmeņu ekspozīcijas izveide Mazsalacas muzejā (Mazsalacas novads), Rūjienas palieņu dabas takas izveide (Rūjienas novads) un Projekta ģeotelpiskās informācijas sistēmas sagatavošana.
Projekta kopējā summa EUR 46 115.93, no kuras Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansējums EUR 41 503.00. Projekts tiks realizēts no 2016. gada 26. septembra līdz 2017. gada 30. septembrim.
Naukšēnu novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 14 997.97, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 497.97.
Mazsalacas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 000, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 500.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 500.00.
Rūjienas novada pašvaldības kopējais projekta finansējums EUR 15 337.96, no kuriem LVAF finansējums EUR 13 803.00, pašvaldības līdzfinansējums  EUR 1 534.96.
Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” kopējais projekta finansējums EUR 780.00, no kuriem LVAF finansējums EUR 700.00, biedrības līdzfinansējums EUR 80.00.
Projekts "Neiepazītā Ziemeļlatvija" veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Skatījumi: 41 | Datums: 07.10.16

Par Gada ģeovietu 2016 plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām. No ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa Ketleru atsegumi ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas kalpo par konkrētas augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļas etalonu.

 

“Mazs solis Ventastegai, bet liels – evolūcijai!”
Ne tikai Latvijai, bet visai Pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu būtisku notikumu mūsu tālo senču evolūcijā kā četrkājaino mugurkaulnieku iznākšana no jūras sauszemē. Kurzemes dienvidos pirms aptuveni 360 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta sauszemes-jūras pārejas zona, visticamāk delta, kur dzīvoja viens no senākajiem labi zināmiem devona četrkāju radījumiem – Ventastega curonica. Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausi, žokļi, atsevišķi kauli un zobi), gan arī tā laika zivju fosīlijas un citu organismu darbības pēdas. Par senajiem vides apstākļiem liecina smilšakmeņos novērojamais slāņojums un minerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir pagaidām nepilnīgi izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamās seno augu sakņu fosīlijas, kā arī tur čalo strauta ūdeņi, kas veido nelielu ūdenskritumu. Šogad Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa plāno veikt padziļinātus pētījumus Ketleru atsegumos.

 

Pasākums Gada ģeovietā 2016.
1. maijā pl. 11:00 pie Ketleru atsegumiem tiks organizēts izglītojošs pasākums. Pasākuma laikā tiek plānots atklāt informācijas stendu un norādes, iepazīstināt interesentus ar Ketleru svītas iežiem, minerāliem un fosīlijām, kā arī demonstrēt seno dzīvnieku rekonstrukcijas.
Pasākuma norise paredzēta sekojoši:
1.    Pulcēšanās vietā, kur autoceļu šķērso elektrolīnija (skatīt karti nokļuvei).
2.    Informācijas stenda atklāšana – turpat.
3.    Dalībnieku noiešana gar elektrolīniju uz Ventas palieni un  tālāk līdz smilšakmens atsegumiem dabas pieminekļa Ketleru atsegums teritorijā.
4.    Speciālistu lekcijas un cita veida informācija pie atsegumiem.
5.    Noslēgumā, tiem, kas vēlēsies – pārgājiens ģeologa pavadībā pa Ventas palieni līdz Gobdziņu klintīm un atgriešanās sākuma vietā pa ganību ceļu no Gobdziņu mājām, kopā aptuveni 5 km.
Paredzamais pasākuma norises laiks (p.1. līdz p.4.) – 2 stundas, pārgājiens (p. 5) – 3 stundas.

Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas 2016 nominēšanu atbalsta Skrundas novada pašvaldība, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Dabas aizsardzības pārvalde.

Informāciju sagatavoja:
Dainis Ozols, biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks
Ervīns Lukševičs, Latvijas Universitāte

Skatījumi: 149 | Datums: 26.04.16

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu 2016. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām.

Ketleru atsegumi no ģeoloģijas un paleontoloģijas viedokļa ir unikāli kā senās devona sistēmas Ketleru svītas Varkaļu ridas stratotips – smilšakmeņu atsegumi, kas vispilnīgāk pārstāv konkrētā augšdevona ģeoloģiskā griezuma daļu. Ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei Ketleru atsegumi ir nozīmīgi ar to, ka tajos atrodamas liecības par tādu unikālu notikumu dzīvības evolūcijā kā mugurkaulnieku iznākšanu no okeāna sauszemē. Šajā vietā, pirms aptuveni 365 miljoniem gadu ir bijusi paisumiem un bēgumiem pakļauta jūras krasta zona, kurā dzīvoja senākais no zināmajiem četrkāju radījumiem – “Ventastega” (Ventastega curonica). Ketleru atsegumos ir atrastas gan šī īpašā dzīvnieka fosīlās atliekas (galvaskausa un citi kauli, zvīņas, zobi), gan arī tā pēdu nospiedumi. Par senajiem vides apstākļiem liecina smilšakmeņos novērojamais slāņojums un minerālu sastāvs. Vēl atsegumos ir ne līdz galam izpētīti dolomīta sastāva minerālu veidojumi (dolokrēti), iespējamas augu sakņu fosīlijas, kā arī neliels ūdenskritums un nišveida iedobe.

Foto: Ervīns Lukševičs

Šobrīd pie Ketleru atsegumiem vēl nav ne informācijas, ne labiekārtojuma, un tie ir grūti sasniedzami no sauszemes puses. Atsegumi visvienkāršāk ir pieejami ūdenstūristiem. Daļa Ketleru atsegumu ir ģeoloģiskais dabas piemineklis un tie atrodas dabas liegumā un Natura 2000 teritorijā Ventas un Šķerveļa ieleja.

Foto: Matīss Vilciņš

Gada nominācija tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē. Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa šai gadā Ketleru atsegumos plāno veikt pētījumus. Maijā, kā jau tradicionāli tas iepriekš noticis, pie Gada ģeovietas 2016 tiks organizēts izglītojošs pasākums. Par pasākumu tiks paziņots atsevišķi. Biedrības Ziemeļvidzemes ģeoparks organizēto Ketleru atsegumu kā Latvijas Gada ģeovietas  2016 nominēšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas nodaļa un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Dabaszīmes.lv un Skrundas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Dainis Ozols, biedrība Ziemeļvidzemes Ģeoparks

Skatījumi: 189 | Datums: 25.01.16

1-3 4-6 7-9 ... 25-27 28-28