» Jaunumi


1 2 3 ... 11 12 »
Šajā, 2020. gadā, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei un Ludzas novada pašvaldībai, Valna dūbei ir izveidota pieejas taka, kā arī loks tai apkārt.

Kā tradicionāli jau trīspadsmito gadu tas notiek, Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos. Šogad tas būs septembra nogalē, laikā, kad daļā Pasaules valstu tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu. 

Publiskais pasākums notiks šā gada 26. septembrī, plkst. 12:00. 

Programmā:
  1. Pulcēšanās pie autoceļa V517 pieejas takas sākumā. Koordinātes: x 738707; y 245477, jeb, citā koordināšu versijā, E 27° 51,470' 56° 17,632' Karti pulcēšanas vietas atrašanai skatīt sekojošā saitē:
https://balticmaps.eu/en/c___3101127.24-7617140.01-16/bl___cl
  1. Īsas iesaistīto pušu uzrunas.
  2. Pārgājiens speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Rundānu Valna dūbi, apkārtnes ģeoloģiju, ainavu, kā arī jautājumi un diskusijas.
  3. Informācijas stenda atklāšana.
  4. Papildus interesentiem – pārbrauciens uz netālo Dongu Valna dūbi un tās apskate.

Pasākuma dalībniekiem jāievēro ar Covid-19 pandēmiju saistītie distancēšanās noteikumi. Nepieciešams laikapstākļiem un iešanai dabā atbilstošs, apģērbs un apavi.

Paredzamais kopējais pasākuma pamatdaļas norises laiks – 2 stundas.

 
Valna dūbe: Drona foto - D. Kuzņecovs, 2020

Rundānu Valna dūbes kā Latvijas Gada ģeovietas 2020 izvirzīšanu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība.

Aicināti visi interesenti!
Skatījumi: 33 | Datums: 14.09.20

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nosauc Latvijas Gada ģeovietu 2020.

Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas un balsošanas rezultātā tika izvēlēta Rundēnu Velna dobe (Rundānu Valna dūbe), kas atrodas Latgales augstienes austrumu daļā, Rundēnu paugurainē.

Vietas koordinātes: N 56° 17.843 E 027° 51.056

Velna dobe ir izteiksmīgākā no beznoteces ieplakām, kādas izplatītas paugurainajā augstienes reljefā. Turklāt Velna dobe atrodas paugura vidū un kopā ar apliecošo valni veido it kā krāteri. Dobais paugurs ir nedaudz iegarens, nepilnus 200 m garš, ar lēzenākām ārējām, bet stāvākām iekšējām nogāzēm.

Savdabīgajiem reljefa veidojumiem uzmanību pievērsis Rundēnu ciema ceļa meistars P. Berjoza 1962. gadā. Toreiz viņš ziņoja par savu atradumu Latvijas PSR Ģeoloģijas institūtam.

Ģeologi, kas ir pētījuši apkārtnes reljefu ir vienisprātis, ka savdabīgās reljefa formas ir radušās ledāja, tā kušanas ūdeņu un sasalšanas-atkušanas procesu mijiedarbē pēdējā leduslaikmeta noslēgumā, aptuveni pirms 15 000 gadiem. Tomēr to izcelsme un iekšējā uzbūve līdz šim pilnībā nav noskaidrota.

Velna dobes pagultnē ir izveidojies daļēji ar krūmiem apaudzis purvelis. Pat vasaras vidū tā vidusdaļā saglabājas ūdens lāmas. Pētījumi liecina, ka kūdras uzkrāšanās sākusies pirms 5500-6500 gadiem, bet pirms tam pastāvējis ezers.

Teritorijas aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.

Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Gada ģeovietai, tradicionāli notiks aprīlī vai maijā ietverot pārgājienu ar speciālistu ģeologu piedalīšanos. Paredzams, ka šogad izdosies izveidot pieeju savdabīgajai reljefa formai un izvietot stendu ar skaidrojumu par šis vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām. Par šo pasākumu tiks atsevišķi paziņots marta beigās.

Rundēnu Velna dobes kā Latvijas Gada ģeovietas 2020 izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs un Ludzas novada pašvaldība.

[EN]  North Vidzeme Geopark announces Rundēnu Velna dobe (Rundēni Devil Bed) as the Geosite of the Year 2020 in Latvia.

Geologists and geographers of Latvia voted for this geosite.

Road builder P. Berjoza noticed the peculiar landform in 1962. After some study geologists concluded that the Velna dobe has been formed by glacier and meltwater action during the final stage of the last Ice Age. Some specialists consider it is a pingo. The details of the landform's origin remains unclear.

The territory is now a Geological Nature monument, also valuable with its wildlife. There are badger burrows on the inner slopes of the crater-like landform.

Sagatavoja Dainis Ozols, biedrības Ziemeļvidzemes Ģeoparks un Dabas aizsardzība ... Lasīt tālāk »

Attachments: Attēls 1
Skatījumi: 532 | Datums: 06.01.20

Ziemeļvidzemes ģeoparks piedalās ar ekskursiju Sakalas augstienē!

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju dienās akcentēs dabai draudzīgu ceļošanu un saimniekošanu

Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar novadu pašvaldībām un vietējiem uzņēmumiem 24. un 25. augustā aicina dabas draugus un aktīvas atpūtas cienītājus uz jau trešajām Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (turpmāk – ZBR) Ceļotāju dienām, kurās šogad īpaša uzmanība pievērsta klimata izmaiņu nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai.

“Ziemeļvidzeme ir daļa no apkārtējās dinamiskās pasaules, tādēļ šī gada ZBR Ceļotāju dienu vadmotīvs ir “Veidojam labāku klimatu!”, ar to saprotot gan  savstarpējo saskarsmi un apmaiņu ar zināšanām, gan saimnieciskās darbības klimata uzlabošanu, gan arī darbības klimata izmaiņu nelabvēlīgo ietekmju mazināšanai un pielāgošanai,” pauž ZBR koordinatore Arta Krūmiņa.

Dabas un kultūrvēstures daudzveidība un videi draudzīga saimniekošana ir stūrakmeņi, kas raksturo šī gada Ceļotāju dienu piedāvājumu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Divu dienu garumā ikviens varēs atrast un izvēlēties sev piemērotus un interesantus pasākumus un aktivitātes – plānoti gan pārgājieni, gan velobraucieni, viesošanās lauku saimniecībās, foto orientēšanās, vides izziņas darbnīcas un neparastas ekspedīcijas.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgā šāda veida īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā, kas aptver 457 600 ha sauszemes un 16 750 ha jūras akvatorijas. Tā teritorija aptver visu Salacas baseinu ietverot Burtnieka ezeru, Sedas purvu, vienu no vēsturiski interesantākajām smilšakmens alām Latvijā - Lībiešu upuralu pie Svētupes, Vidzemes jūrmalas stāvkrastus (2019. gada Latvijas Ģeovieta!) un citas vietas.

Informācija sagatavota izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes preses relīzi.

 

Skatījumi: 307 | Datums: 19.08.19

1-3 4-6 7-9 ... 31-33 34-35